Publiciste, Latvijas neatkarības cīnītājas Marina Kosteņecka sarakstījusi daudz grāmatu. Katrā grāmatā viņa vienu nodaļu velta Černobiļai, kur viņa pabijusi  četras reizes. Viņa raksta: “Katrs, kas piedalījās avārijas seku likvidēšanā Černobiļas atomelektrostacijā, riskēja tur ar savu veselību, katrs ir pelnījis, ka mēs viņu dziļi un patiesi cienītu. To tad nu neaizmirsīsim!”  

 

 

Pieņemot lēmumu par apbalvošanu, Černobiļas valde vairāk akcentēja lauku novadus, piemēram, Ķekavas, Madonas, Gulbenes, Cesvaines, Lubānas, Tukuma, Saldus, Auces u.c.

 

 

Ar Ukrainas Zelta varoņa zvaigzni tika apbalvoti ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki: no Ķekavas – Jānis Bogdanovs, Vladimirs Fjodorovs, no Daugmales – Guntars Sēlis, no Baložiem – Agris Reinis, kā arī šo apbalvojumu saņēma pieci rīdzinieki.

 

 

Ar medaļu par varonību apbalvoti Valerijs Marižihins un Juris Straupe no Ķekavas, kā arī Sergejs Ivahno no Baložiem.  Savukārt medaļa par piedalīšanos ČAES avārijas seku likvidēšanas darbos no 1986. līdz 1989. gadam tika pasniegta Andrejam Šumelovam no Baložiem.  

 

 

Pasākumu muzikāli papildināja brīnišķīgais bērnu vokālais ansamblis „Cīrulītis” ar sniegto koncertu.

 

 

Pasākumā Latvijas savienības „Černobiļa” izteica pateicību par sniegto atbalstu Ķekavas novada domei, pašvaldībai un tās iestādēm - sociālajam dienestam un Ķekavas kultūras namam, kā arī novada uzņēmējiem un sabiedriski aktīvajiem iedzīvotājiem.

 

 

Daudzas pašvaldības Latvijā savu finanšu iespēju robežās cenšas sniegt palīdzību černobiliešiem no sava budžeta. Piemēram, Ķekavas novada pašvaldība piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā, vienreizēju materiālo pabalstu 100 eiro apmērā, kā arī uz Ziemassvētkiem iepriecina ar koncertu un Ziemassvētku paciņu.

 

 

Atgādinām, ka 1986. gada 26. aprīlī naktī plkst. 1.23 notika pasaulē lielākā Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa. Gaisā tika izmests milzīgs radiācijas mākonis, kas ar vēju izplatījās vairāku tūkstošu kilometru rādiusā (skāra Kanādu, Japānu, ASV). Ļoti cieta Ukraina, Baltkrievija, Krievija. Lai mazinātu katastrofas postošās sekas, tika veikti avārijas seku likvidēšanas pasākumi, kuros piedalījās vairāk nekā 800 000 cilvēku no visām bijušajām Padomju Savienības republikām un arī no citām valstīm, t.sk. no Latvijas vairāk kā 6000 cilvēku, no kuriem vairāk kā 3500 cilvēku ir kļuvuši par invalīdiem un miruši ap 2000 cilvēku.

 

 

No Ķekavas novada Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās 26 personas, no Ķekavas – 15, Baložiem – 9, Daugmales – 2, no kuriem 25 ir invalīdi.

 

 

Triecientempā piecos mēnešos virs avārijas kodolreaktora izbūvēja dzelzsbetona pārsegu. Šim mērķim izlietoja apmēram 500t./m³ svina betona. Radioaktīvā starojuma izplatīšanās tika apturēta. Pagāja 30 gadi, sarkofāgā parādījās plaisas, tika konstatēta radiācijas noplūde. Pasaules valstis pieņēma lēmumu - 40 valstis saziedoja ap 2 miljardiem eiro, un 2016. gada 29. novembrī virs vecā sarkofāga uzvilka jaunu izbūvētu sarkofāgu, kurš pēc izskata atgādina bruņurupuci.

 

 

Tos cilvēkus, kuri piedalījās ČAES avārijas seku likvidēšanas darbos, var droši saukt par varoņiem. Latvijas savienības „Černobiļa” valde savā pastāvēšanas laikā (vairāk kā 28 gadu) ir darījusi daudz šo cilvēku labā. Pagāja gandrīz 10 gadi kopš tapa ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, kā arī cietušo personu sociālās aizsardzības likums, kas garantē medicīnisko, sociālo aprūpi, kaitējuma atlīdzību par veselības sabojāšanu, kā arī neliels materiāls pabalsts zāļu iegādei.

 

   

 

 Latvijas savienības „Černobiļa” viceprezidents,