Sociālā uzņēmuma likums ir spēkā pusotru gadu un Latvijā oficiāli darbojas 70 sociālie uzņēmumi. Šo nedēļu Labklājības ministrija visā Latvijā ir izsludinājusi par Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm.
 

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas atklāšanas pasākumā – Latvijā pirmās sociālo uzņēmēju brokastīs, Rāmavas Depkina muižā – otrdien, 15. oktobrī, uzņēmējiem būs iespēja atklātām sarunām un jaunu ideju radīšanai. Savukārt no 15. līdz 17.oktobrim pirmo reizi sociālajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi  Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.
 

Nedēļas noslēgumā nozares eksperti tiksies domnīcā, kurā kopīgiem spēkiem meklēs risinājumus, kā iedzīvināt likumā noteiktās sociālo uzņēmēju priekšrocības no pašvaldību puses, jo Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā utt. Jāatzīst, ka pagaidām šie atbalsta mehānismi vēl nav kļuvuši populāri un sociālie uzņēmēji ne vienmēr tos saņem. Vēl ir svarīgi rast veidu, kā veicināt sociālo uzņēmēju konkurētspēju, jo atšķirībā no tradicionālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem šo uzņēmumu pašmērķis ir nevis maksimālā peļņa, bet maksimālais labums sabiedrībai. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamību un tēlu.
 

 “Sociālā uzņēmējdarbība ir īpaša ar to, ka tās galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Tāpēc mūsu kā sabiedrības  pienākums ir atbalstīt tos, kas ir gatavi šiem izaicinājumiem. Ceru, ka Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa sabiedrībai kopumā sniegs lielāku izpratni un vēlmi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstībā,” norāda Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir Rīgā un Pierīgā – 74% no kopējā sociālo uzņēmumu skaita. Populārākā ir darba integrācijas un izglītības joma. Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem,  vides un dzīvnieku aizsardzību, kultūras daudzveidību, kā arī sniedz atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Informāciju sagatavoja:
Egils Zariņš,
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists