Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektorei Jolantai Jansonei jautājām, kāpēc pašvaldība šādu plānu veido un ko konkrētu tas dos, savukārt plāna izstrādātāja – uzņēmuma “100 Acorns” – pārstāvim Ģirtam Runim vaicājām, kāds ir uzņēmuma redzējums un ko viņi var piedāvāt Ķekavas novada attīstībai.

Galvenais uzdevums – paskatīties no malas

Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pastāstīja Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone, galvenā problēma, izstrādājot šo plānu, bijis faktors, ka Ķekavas novadam nav viena vēsturiskā centra. “

Tādēļ, lai izveidotu vienotu veselumu – ar noformējumu, funkcionalitāti un pieejamību –, bija nepieciešams speciālists, kuram jau ir pieredze publiskās ārtelpas plānošanā  un kurš zina, kā jau izveidotās lietas salikt kopā vienotā sistēmā. Turklāt mums šķita svarīgi uzzināt, kā šīs lietas redz arī novada iedzīvotāji. Tādēļ novembra beigās Daugmalē, Ķekavā un Baložos organizējām trīs domnīcas, lai cilvēki varētu ieteikt konkrētas lietas. Tas ļāva ieraudzīt kopainu, kā lietas varētu izskatīties rīt vai parīt. Tādējādi, lemjot par budžetu, būs vieglāk pieņemt lēmumu, ja ir nākotnes redzējums par konkrētām vajadzībām – piemēram, šogad kaut ko darīsim Baložos, nākamgad solīšus spersim Daugmalē vai Ķekavā. Un, ja naudas būs vairāk, tad arī vairāk varēs izdarīt.”

To stāstot, Jolanta Jansone norāda – topošais plāns varētu būt galvenais atbalsts, pieņemot budžeta lēmumus, jo “šī būs iespēja paskatīties, ko no tā visa varam izmantot”. Vēl ļoti svarīga ir nianse, ka ikvienā no trim vēsturiskajām novada vietām – Ķekavā, Baložos un Daugmalē – attīstība notikusi atbilstoši vēsturiskajai situācijai, vajadzībām, taču līdz šim nav bijis vienots koptēls. Tāpēc topošajā labiekārtošanas plānā ir mēģināts iezīmēt kopējo risinājumu, kādas turpmāk varētu izskatīties, piemēram, ceļmalas, autobusu pieturvietas, apstādījumi, gājēju un veloinfrastruktūra u. tml. “Tapušais plāns ir atbalsta instruments, palīgs ar ieteikumu raksturu mums, deputātiem, un arī iedzīvotājiem, un tālāk tas jau ir mūsu kopdarbs – ko mēs izveidosim. Protams, viss būs atkarīgs no budžeta,” nākotni ieskicē J. Jansone.

Līdz pagājušās nedēļas beigām izteikt savu viedokli par topošo plānu bija aicināti arī novada iedzīvotāji, un, kā atklāj novada pārstāve, visās trijās domnīcās cilvēki tiešām izteikuši konstruktīvas idejas un risinājumus, savukārt elektroniski saņemti 137 priekšlikumi, turklāt ļoti daudzi bijuši tieši par labiekārtojuma elementiem – kur ko izvietot, kādus cilvēki gribētu redzēt rotaļu un sporta laukumus, kā uzlabot drošību, piemēram, iekārtojot apgaismojumu uz ceļiem, pa kuriem pārvietojas skolēni utt. “Iedzīvotāji ļoti skaidri zina, ko grib,” saka J. Jansone un piebilst, ka pirmie labiekārtošanas darbi – autobusu pieturvietu sakārtošana – notiks jau nākamgad. “Būs arī lielās lietas!” viņa sola.

Izstrādāt novada labiekārtošanas plānu palīdzējis uzņēmums “100 Acorns”, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā un par kuru Jolanta Jansone ar atzinību saka: “Mums ir ārkārtīgi veicies, ka, slēdzot līgumu ar uzņēmumu ar neilgu pieredzi, esam papildus ieguvuši iespēju strādāt ar tā sadarbības partneriem – vadošajiem pilsētplānošanas uzņēmumiem – SIA “Grupa93” un SIA “Landshape”, kas šajos jautājumos, tā teikt, ir apēdušas pudu sāls, līdz ar to mēs esam dabūjuši labākos speciālistus Latvijā.”

Sakārtota publiskā ārtelpa un pieeja Daugavai
 

“Mēs kā nozares profesionāļi un praktiķi, sadarbojoties ar ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem, ļoti cītīgi veidojām plānu, jo tā ir tieša dzīves kvalitātes mēraukla – cik ērti, funkcionāli, skaisti, ekoloģiski, zaļi vai kā citādi mēs dzīvojam,” stāsta SIA “100 Acorns” pārstāvis Ģirts Runis, atzīstot – pirms ķerties pie labiekārtošanas plāna izstrādāšanas, viņiem bijis svarīgi saprast, kas novadā jau ir, kāda ir infrastruktūra, kas tiek izmantots šobrīd, kādas ir tendences un tradīcijas attiecībā uz šobrīd izmantoto labiekārtojumu un apstādījumiem. Nākamais solis bijis saprast, kas nepieciešams, ņemot vērā, ka katru gadu tieši dzīves kvalitātes uzlabošanai un apkārtējās vides labiekārtošanai tiek atvēlēts salīdzinoši neliels finansējums.

“Vadlīnijas jeb plānu izstrādājām turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem, kas nozīmē, ka nedrīkstējām sapņot, jo budžets un laiks bija ierobežots,” rezumē Ģ. Runis, piebilstot – šā iemesla dēļ plāna izstrādātāji secinājuši, ka ļoti saprātīgi būtu vispirms sakārtot tā saukto lietišķo infrastruktūru.

“Galvenokārt tās ir atpūtas vietas, sabiedriskā transporta pieturvietas uz galvenajiem ceļiem, lai tām būtu secīgs un vienmērīgs pārklājums – lai, teiksim, ik pēc 250 metriem ceļa malā cilvēkiem būtu iespēja atpūsties un lai sabiedriskā transporta pieturvietas būtu ērtas. Otra lieta ir atpūtas laukumi, bērnu rotaļlaukumi un sporta laukumi, jo ļoti svarīgi ir apzināties, ka liela daļa Ķekavas novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz 18–21 gadam un viņiem ir specifiskas vajadzības publiskās ārtelpas lietošanā. Tāpēc arī šeit mēs radījām secīgu pārklājumu, sasniedzamību līdz aktivitātes vietām, jo, ņemot vērā mūsu pieredzi, esam pārliecināti, ka šīs aktivitāšu vietas nedrīkst atrasties tālāk kā 10 minūšu gājienā no mājām, pretējā gadījumā tās netiek izmantotas.

Jo vairāk mēs cilvēkus dabūsim ārā svaigā gaisā, jo spēcīgāka sabiedrība un sakoptāka apkārtne mums būs! Un tas uzliek smagāku slodzi pašvaldībai, lai radītu kvalitatīvāku ārtelpu, ar vienkāršām metodēm panākamu, skaidri saprotamu un pareizi savienotu, lai nogurušais cilvēks varētu pēc iespējas kvalitatīvāk atpūsties.”

Stāstot par to, kas paveikts Ķekavas novada labiekārtošanas plānošanā, Ģ. Runis atgādina, ka puse novada ģerboņa ir zilā krāsā, kas simbolizē Daugavu. “Ja pajautāsiet “vidējam pilsonim”, ar ko viņam saistās Ķekavas novads, domāju, reti kurš pateiks, ka ar Daugavu un ka novads atrodas Daugavas krastā ļoti garā krasta līnijā.” Tiesa, viņš arī piebilst, ka dažādu iemeslu dēļ publiska piekļuve Daugavai faktiski ir nogriezta, tāpēc “mēs jau varam skaisti runāt, bet privātīpašnieki, kas ir izcīnījuši vietu “pirmajā rindā”, man oponēs. Taču man liekas, ka Latvijas skaistākajām upēm ir jābūt publiski pieejamām. Privātīpašniekiem jāapzinās, ka cilvēkiem vismaz būtu jātiek garām viņu īpašumiem un ka nav ilgtspējīgi privatizēt vietas, kas ir sabiedrības vērtība.” Tāpēc izstrādātajā plānā ir tendence tuvākajos piecos gados atrast punktveida pieejas pie ūdens – gan atpūtas vietas, gan peldvietas, kur tas iespējams, un pēc tam tiks meklēti iespējamie savienojumi.

Izstrādājot plānu, vērā ņemti arī novada iedzīvotāju ieteikumi, un, kā atklāj Ģirts Runis, tajos dominējis viss iepriekšminētais “ar lielu uzsvaru uz gājēju un veloceliņu savienojumiem, jo – nav jēgas uzbūvēt punktu, pie kura tu nevari piekļūt. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski – visām Latvijas pašvaldībām saprast, ka, ja, piemēram, Ķekavas novadā dzīvo aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, reāli ar auto pārvietojas mazākums no viņiem. Tad kāpēc mēs projektējam, plānojam un būvējam ar akcentu uz autotransportu? Manuprāt, tas ir absurdi. Manuprāt, vairāk ir jārūpējas par visneaizsargātāko sabiedrības daļu un to, ko tā visvairāk lieto. Ja salīdzina infrastruktūras būvēšanas un uzturēšanas izmaksas, tad gājēju, velo un mobilitātes infrastruktūra kalpo daudz ilgāk un ir lētāka nekā autotransporta infrastruktūra.”