2019.gadā laikā no oktobra līdz decembrim LEADER projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros 9 Latvijas novadu pašvaldībās (Alsunga, Babīte, Gulbene, Jelgava, Ķekava, Kuldīga, Mārupe, Olaine un Ozolnieki) norisinājās semināri pašvaldību darbiniekiem ar mērķi sniegt informāciju  par pašvaldības iespējām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā.

Pasākuma laikā dalībnieki tika informēti par ar sociālo uzņēmējdarbību saistīto likumdošanu, pieejamajiem atbalsta mehānismiem sociālajiem uzņēmējiem, tika stāstīts par veiksmīgiem sociālās uzņēmējdarbības piemēriem Latvijā un pasaulē, kā arī notika diskusija, kā laikā ne tikai bija iespējams saņemt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, bet arī mēģināts identificēt problēmas novadā, ko būtu iespējams risināt ar sociālo uzņēmumu palīdzību. Diskusijās tika runāts arī par nepieciešamajiem atbalsta rīkiem pašvaldībām, lai veiksmīgāk varētu sadarboties ar sociālajiem uzņēmējiem.

Agnese Frīdenberga, juriste, “Providus” pētniece, “Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas” valdes locekle, kura bija rīkoto semināru/darbnīcu vadītāja un moderatore, redzēto 9 pašvaldībās komentē: “Tas nekad nav viegls lēmums mainīt esošās paradigmas un mēģināt rīkoties citādi, kā ierasts. Bija iespējams novērot, ka lai arī pašvaldības vēlas izrādīt labo gribu, pastāv bailes no nezināmā un nesaprotamā.”

Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Kristīne Danovska (Ķekavas novada pašvaldība) uzskata, ka lielākais izaicinājums, ir uzturēt aktuālu sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un nepazaudēt to ikdienas rutīnā.  “Pēc prezentācijas, kur tika stāstīts, kādas ir pieejamas pašvaldību atbalsta un sadarbības iespējas ar sociālajiem uzņēmumiem, joprojām ir daudz jautājumu, kur nepieciešama iedziļināšanās. Jo iedzīvotāji vēlas redzēt jēgpilnu līdzekļu izlietojumu, kas sniedz kopīgu labumu sabiedrībai, piemēram, kā veidot iedzīvotāju izpratni par sociālās uzņēmējdarbības nozīmīgumu? Kā skaidrot un pamatot  sabiedrībai pašvaldības izvēlētos atbalsta mehānismus?” viņa jautā.

Bija pašvaldības, kur semināru un diskusiju kuplā skaitā apmeklēja gan lēmējvara, gan izpildvara, kā labie piemēri šeit minami Jelgavas novads un Ķekavas novads.. “Informācijas nodošanai  pašvaldību deputātiem un darbiniekiem iespējamais variants ilgtermiņā būtu vebināri, ko skatīt iespējams jebkurā ērtā laikā”,  šādu risinājumu piedāvā Gulbenes novada Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Liene Kazāka.

“Īpaši jāatzīmē, ka, jo tālāk no Rīgas atrodas pašvaldība, jo lielāka bija arī uzņēmēju interese par šo semināru, lai arī viņi nebija primārā mērķauditorija. Uzteicamas ir arī lielakajā daļā pašvaldību pieejamās atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, kas ir laba augsne tam, lai nākotnē reģionos veidotos sociālie uzņēmumi,” saka Agnese Frīdenberga.

No šī secināms, ka, ja būs uzņēmēji, jauni vai esoši, kas vēlēsies veidot sociālos uzņēmumus, pašvaldību atbalsts iespēju robežās tiks sniegts. Tomēr jārēķinās, ka iespējams būs nepieciešams ilgāks laiks, lai pašvaldības un sabiedrība akceptētu un pieņemtu šādu uzņēmējdarbības formu kā vērtību un attiecīgi mainītu esošos procesus vai ieviestu jaunus.

Kā turpinājums katrā pašvaldībā notikušajām diskusijām, 2020.gada marta mēnesī tiks organizēts kopīgs projektā iesaistīto partnerību teritoriju novadu pašvaldību pārstāvju seminārs, lai turpinātu izzināt un diskutēt par sociālo uzņēmēju un pašvaldību sadarbības modeļiem.

Projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros visā 2020.gada garumā vēl plānotas sekojošas aktivitātes:

• Pieredzes apmaiņas braucieni
• Biznesa ideju attīstības “laboratorija”
• Mentoru pakalpojumi
• Videolekcijas
• Rokasgrāmata topošajiem sociālajiem uzņēmējiem

Vairāk informācijas par turpmākajiem pasākumiem lasi projektā iesaistīto partnerību mājas lapās un Facebook lapās, kā arī  Facebook lapā - https://ej.uz/biznesasiltumnica

Biedrība "Partnerība Daugavkrasts"
17.01.2020.