Pārdomāti plānojot un kvalitatīvi īstenojot attālinātas mācības, tās var būt tikpat efektīvas kā klātienes mācības – skolēni var mācīties bez ierastās skolas kņadas, sev pieņemamā ātrumā, vairāk vingrināties individuāli, iedziļināties jautājumos, kas katru interesē. Savukārt skolotājiem, izvēloties atbilstošus tehnoloģiskos rīkus un darba metodes, rodas iespēja iegūt un analizēt skolēnu snieguma datus un pieņemt precīzus lēmumus par tālāko rīcību.
Šonedēļ, skolēnu brīvlaikā, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs un Skola2030 sadarbībā ar skolām un pedagogiem izstrādājusi metodiskos ieteikumus - vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai ārkārtējās situācijas laikā. Jau no pirmdienas, 2020. gada 23. marta, skolās mācību process tiks nodrošinātas attālināti.
Vadlīnijās sniegti ieteikumi skolu vadībai mācību procesa organizācijai, ieteikumi skolotājiem, plānojot un īstenojot attālinātas mācības, kā arī priekšlikumi mācību nodarbību plānošanai. Pirmo reizi vienuviet ir apkopotas Latvijas skolotāju vidū populārākās platformas un rīki, testu veidošanas rīki vingrināšanās un atgriezeniskās saites sniegšanai, kā arī piedāvātās iespējas saziņai tiešsaistē izmantot video konferences. Pedagogiem iedvesmai un idejām noteikti noderēs vadlīnijās ietvertie Ogres 1.vidusskolas, Siguldas pilsētas vidusskolas un Laurenču sākumskolas labās prakses piemēri attālinātu mācību īstenošanai.
Nodrošinot attālināto mācīšanos, katras skolas līmenī iekšēji vajadzētu vienoties par vienotu saziņas un mācību platformu, lai dažādos mācību priekšmetos paveiktais skolēniem nebūtu jāiesniedz citā vidē. Izvēloties risinājumus, protams, jārēķinās ar atšķirīgām skolēnu iespējām tehnoloģiju izmantošanai. Īstenojot attālinātas mācības, svarīgi, lai skolēniem būtu precīzi un saprotami norādījumi, kas un kā ir darāms, lai būtu piekļuve nepieciešamajiem mācību materiāliem šo uzdevumu veikšanai un atgriezeniskā saite par viņu sniegumu.
Skolotājiem noteikti jācenšas skolēniem piedāvāt un palīdzēt ieplānot laiku arī regulārām pauzēm un fiziskai aktivitātei katru dienu, kā arī pajautāt, kā bērns jūtas mācību procesā. Svarīgi arī, kā skolēni jaunajā mācīšanās situācijā uzturēs attiecības ar saviem vienaudžiem katras klases ietvaros.
Skolu vadītāji aicināti neaizmirst arī par savu skolotāju psiholoģisko labklājību, jo jaunā situācija ir liels izaicinājums visiem attālinās mācīšanās procesa dalībniekiem. Kā labāk organizēt savu darbu, kā izvairīties no pārslodzes un veltīt pietiekamu laiku atpūtai, kā organizēt pieredzes apmaiņu skolotāju vidū par labāko pieredzi ikdienā attālināto mācību īstenošanā – šie ir jautājumi, kam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.
Īpaša loma veiksmīga attālinātā mācību procesa nodrošināšanā būs vecākiem, kas aicināti motivēt bērnus mācīties saskaņā ar noteikto grafiku un izplānot regulāru dienas ritmu, lai to ievērotu līdzīgi, kā tas notiktu klātienes mācībās. Vecākiem noteikti vajadzētu sazināties ar skolu un pašvaldību, ja ģimenei nepieciešams papildu tehnoloģiskais vai cita veida atbalsts. Tāpat vecāki aicināti mudināt bērnus katru dienu pēc iespējas iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, vakaros kopīgi pārrunāt dienā paveikto un piedāvāt nepieciešamo atbalstu.
Vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai meklējiet IZM tīmekļvietnē: https://izm.gov.lv/lv/macibas-attalinati
2020. gada 19.marta preses konferencē plašāk par attālināto mācību nodrošināšanu stāsta IZM parlamentārais sekretārs R.Znotiņš, Valsts izglītības satura centra vadītājs G.Catlaks un Ogres 1.vidusskolas direktors I.Grigorjevs: https://ej.uz/mqbg
Šeit pieejami video konferenču ieraksti, kurā izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska atbild uz pedagogu un vecāku jautājumiem par attālināto mācību procesu:
Pedagogiem: https://ej.uz/rd2t
Vecākiem: https://ej.uz/izm-vecakiem
Izglītības un zinātnes ministrija
23.03.2020.