No 1945.gada līdz 1953.gadam Latvijā represēti 119 000 cilvēki; t.sk. 53 702 deportēti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Izsūtīto rindās bija arī mūsu novada iedzīvotāji, tādēļ Ķekavas novadpētniecības muzejs aicina ikvienu domās pieminēt komunistiskā genocīda upurus.

Muzeja krājumā glabājas diezgan daudz represēto novadnieku liecības. To vidū arī par Kārli Gaņģi, kurš arestēts 1948.g. 17.aprīlī, atbrīvots 1956.g. 2.aprīlī un pēc tam devies pie izsūtījumā esošās ģimenes uz Omskas apg., Drobiševas rajonā, kur miris 1958.g. 1.februārī.

K.Gaņģa vēstules fragments, kuru viņš rakstīja no lēģera Mordovijā savam kaimiņam fotogrāfam Pēterim Āboltiņam:

Sveiks, Pēter!

Tavu vēstuli saņēmu šodien, esmu ļoti pateicīgs par to, un lai tu mani neieskaitītu sliņķu sarakstā, tad gribu uzmest dažas rindiņas atbildei. Nemaz nelielīšos, ja sacīšu, ka Tava ir pirmā vēstule no dzimtenes, ko saņemu no draugiem vai paziņām.……Par sevi arī varu sacīt, ka pašlaik dzīvoju apmierinoši, strādāju jau gadi pieci fabrikā. Darbs nav smags, bet intensīvs, izpelnu mēnesī no 100 – 120 rub. ……Pašlaik par veselību arī nevaru žēloties. Jūtos stiprs un gaidu, kad būs tā diena, kad varēšu būt atkal kopā ar savējiem. Mums jau arī apsludināja tā saucamo amnestiju, bet cik būs tā laimīga, vēl grūti teikt. Iet runas, ka 5.oktobrī atbrīvošot  no mūsu punkta pirmo grupu apm. 60 cilvēkus. Ceru, ka arī man varbūt ķers, jo esmu jau divas trešdaļas atsēdējis, un dzird, ka desmitgadnieki visi tikšot atbrīvoti. Tādā gadījumā paceļas jautājiens, kur braukt pēc atbrīvošanas. Esmu tajās domās, ka braukšu uz Omsku pie ģimenes, ja dos iespēju…….

Nu, kas jauns dzimtenē? Vai par mežzini vēl ir Fedors Ķekavā, un kā izskatās mans stādītais ābeļu dārzs Strēlniekos? Vai nav panīcis?

Ar to tad arī šoreiz beigšu. Pasveicini Kārļa ģimeni Palejās, Fedoru, Pogas Jāni un citus labvēļus. Mīļš sveiciens ģimenei un pašam. Gaidīšu kādas rindiņas no Tevis, Kārlis.

Mordovija, 1955. g. 1. oktobrī.

Ķekavas novadpētniecības muzejs
25.03.2020.