Noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā Vislatvijas makulatūras vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019./2020. mācību gada sezona, kurā vairāk nekā 100 tūkstoši bērnu kopā ar ģimenēm pārstrādei savāca 907 tonnas 79 kg makulatūras. Konkursā piedalījās 407 izglītības iestādes no visas Latvijas, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu tīrākas vides veicināšanā, atkritumu šķirošanas iemaņu uzlabošanā un resursu taupībā.

Makulatūras vākšanas konkursu “Zaļā josta” rīkoja jau 16. gadu. Lai arī ārkārtas stāvokļa iestāšanās valstī nozīmīgi apgrūtināja skolēnu savāktās makulatūras izvešanu no slēgtajām mācību iestādēm, tomēr konkursa rezultāti apliecina bērnu nozīmīgo ieguldījumu tīrākas vides veicināšanā. Konkursa “Tīrai Latvijai” ietvaros aizvadītajā mācību gadā “Zaļā josta” ar bērnu un jauniešu palīdzību izglāba no nociršanas gandrīz 17 tūkstošus koku, ietaupīja 4 miljonus litru ūdens un pārstrādes procesā ieguva 698 tonnas pārstrādāta papīra un citu makulatūras šķiedras izstrādājumu. “Esam gandarīti, cik daudz labu darbu esam paveikuši šo 16 konkursa norises gadu laikā,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. “Vizualizējot makulatūras vākšanas konkursa ietvaros ietaupītos un atgūtos resursus, varam droši apgalvot, ka kopīgiem spēkiem esam saglabājuši daļu Amazones mūžamežu no nociršanas, palīdzējuši palēnināt globālo sasilšanu, nodrošinājuši dzeramo ūdeni veselam Āfrikas ciemam, radījuši daudzas darba vietas un ievērojami uzlabojuši atkritumu šķirošanas kultūru Latvijas ģimenēs,” lepojas Laima Kubliņa. Šis ieguvums būs jūtams vēl daudzus gadus – tepat Latvijā un arī globāli.

Šajā mācību gadā makulatūras vākšanai pieteicās 407 izglītības iestādes no visas Latvijas. Visvairāk dalībnieku – 141 izglītības iestāde - bija no Rīgas reģiona un galvaspilsētas. Kopumā valsts mērogā savāktas 907,079 tonnas makulatūras. Vislielākie sasniegumi nevajadzīgu papīru vākšanā ir Jelgavas pilsētas un novada skolām, kas savāca 76,740 tonnas makulatūras, Rīgas skolām, kas savāca 68,467 tonnas makulatūras, un Ventspils novada un pilsētas skolām, kas pārstrādei nogādāja 46,230 tonnas makulatūras.

Pēc visvairāk savāktā makulatūras daudzuma izglītības iestādē pirmo vietu valsts mērogā izcīna Staļģenes vidusskola, kuras audzēkņi pārstrādei nogādāja veselas 28 t 354 kg makulatūras. Otro vietu iegūst Sējas pamatskola ar savāktām 17 t 425 kg makulatūras. Savukārt godpilno trešo vietu izcīna Ķekavas vidusskola, kuras audzēkņi savākuši 16 t 406 kg nevajadzīgu papīru un kartonu. Jāatzīmē, ka arī pērn makulatūras vākšanā ķekavieši konkursā startēja ar līdzīgiem rezultātiem, arī izcīnot 3. vietu valsts mērogā.

Pēc savāktā makulatūras daudzuma uz vienu audzēkni izglītības iestādē pirmajā vietā ierindojas Brenguļu sākumskola, kuru skolēni vidēji savākuši 238,37 kg makulatūras uz katru audzēkni. brengulieši pirmo vietu konkursā nosargāja, jo arī pagājušajā mācību gadā viņi bija absolūti čempioni valsts mērogā, rēķinot pēc savāktā makulatūras daudzuma uz vienu skolas audzēkni. Otro vietu šogad izcīna Bērzpils vidusskola ar savāktiem 220 kg makulatūras uz katru audzēkni. Trešajā vietā ierindojas Staiceles pamatskolas pirmsskolas grupas, kuru audzēkņi savākuši vidēji 173,06 kg makulatūras uz vienu audzēkni. Arī pērn staicelieši izcīnīja godpilno 3. vietu pēc savāktā makulatūras daudzuma uz vienu audzēkni valsts mērogā.

Konkursa godalgoto vietu ieguvēji saņems lieliskas balvas no konkursa organizatora “Zaļā josta” un atbalstītājiem - AS “Latvijas Valsts meži”, piedzīvojumu parka “Tarzāns”, SIA “Pilsētvides serviss”, “Elektrum” energoefektivitātes centra un “Tele 2”. Par makulatūras izvešanu no mācību iestādēm un nogādi pārstrādē rūpējās SIA “Līgatnes papīrs”, SIA “Balticfloc” un SIA “AP Kaudzītes”. Konkurss tiek rīkots ar Valsts izglītības satura centra un Latvijas Tirgotāju asociācijas atbalstu.

Uzziņai:
Makulatūras pārstrāde ļauj ievērojami saglabāt dabas vērtības, jo jauna papīra izgatavošanai no makulatūras nepieciešams par 70% mazāk enerģijas un par 60% mazāk ūdens, salīdzinot ar papīra ražošanu no koksnes. Pārstrādājot papīru, tiek samazinātas tādu klimata izmaiņu veicinošo gāzu kā CO2 – par 900 g./kg., N02 un SO2 emisijas gaisā, kā arī novērsta ūdens piesārņošana ar hlora savienojumiem no balināšanas iekārtām. 

"Zaļā josta"
26.05.2020.