Daugmales pilskalns, kas ir ne tikai vēsturisks objekts, bet arī atpūtnieku iemīļota vieta, kopš vakardienas ieguvis sev neraksturīgu skatu – kūlas ugunsgrēka dēļ tas ietērpies melnā sagšā.
Ziņu par kūlas ugunsgrēku Daugmales pilskalnā Reģionālā pašvaldības policija saņēma 21. aprīļa pēcpusdienā, plkst. 14. 36. Nekavējoties uz notikuma vietu izbrauca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Reģionālās pašvaldības policijas patruļa. Pateicoties operatīvo dienestu rīcībai, ugunsgrēka izplatīšanas teritorija tika ierobežota, un tas veiksmīgi tika nodzēsts.
Kā stāsta Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš, nedēļas laikā šis bija jau ceturtais kūlas ugunsgrēks Ķekavas novadā – divi reģistrēti Daugmales pagastā un divi - Ķekavā. Taču Daugmales pilskalnu ugunsliesmas skārušas visvairāk. Šobrīd ir ierosināta administratīvā lietvedība, un tiek noskaidrots ugunsgrēka cēlonis.
M.Bomiņš norāda, ka Reģionālās pašvaldības policija šobrīd pastiprināti kontrolēs un sodīs īpašniekus, kuri nesakopj savus īpašumus un pavasarī vēlas pērno zāli nodedzināt. „Daudzi aizmirst, ka uguns nav kontrolējams, tas no laba drauga un palīga vienas sekundes laikā pārvēršas par ļoti nopietnu un nežēlīgu ienaidnieku. Cilvēki, kas aizdedzina kūlu, bieži vien neaizdomājās par sekām, par to, ka uguns acumirklī var palikt nevaldāms un nekontrolējams. Kūlas dedzināšana var atņemt cilvēkiem mājas un pat dzīvības,” uzsver RPP priekšnieks.
Atgādinām, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, turklāt, ja šādas ļaunprātīgas darbības rezultātā cieš īpašums, tad visā Latvijā pieņemtā apdrošināšanas prakse nosaka, ka par šādiem negadījumiem apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta. Notvert vainīgos kūlas dedzinātājus ir samērā grūti, un tad tiek sodīti neapstrādātās zemes īpašnieki, kuru teritorijā konstatēts kūlas ugunsgrēks.
Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Šo noteikumu 21. punkta 3. daļa nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, veic zemes īpašnieks (valdītājs).
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var saukt pie atbildības gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
Vineta Bērziņa
