22. oktobra rītā mani un manu kaimiņu apciemoja negaidīts ciemiņš – uguns pūķis. Ko tas nozīmē, to zina visi. Tautā saka, ka zaglis vēl kaut ko atstāj, uguns – neko.

Ugunij no zobiem mums izdevās izraut pavisam nedaudz. Palīgā steidzās ugunsdzēsēji, pat ļoti ātri, bet velti. Vēja spārniem neatlidosi. Viņiem mans paldies. Arī TV žurnālistam Mikam Dūcim un operatoram. Viņi bija paši pirmie, kurus uztvēru kā līdzjutējus. Jaunais žurnālista kungs uzsāka turpmāko palīdzības meklēšanu. Viss aizgāja galvu reibinošā virpulī.

Palīdzībai pieslēdzās ļoti laipnās Ķekavas sociālā dienesta dāmas. Mūs paēdināja, ierādīja telpas, kur apmesties, arī visu turpmāko. Paldies Ķekavas domei par rūpi, īpaši Jurim Krūmiņam, paldies sociālās palīdzības dāmām.

Dažas dienas vēlāk notika liels brīnums. Tūkstošiem atsaucīgu cilvēku palīdzēja ar dažāda veida ziedojumiem. Īpašs paldies Gundegai Jumei un Gunāram Klēģerim no Ķekavas, kas organizēja talku krāsmatu novākšanai un gardās uzkodas talciniekiem. Paldies jums, 52 atsaucīgajiem talciniekiem – futbolistiem, florbolistiem, jauniešu padomei un skaistajām meitenēm no Ķekavas. Visi darbojās ar aizkustinošu entuziasmu. Tomēr man jālūdz piedošana, ka turpmāk, tiekoties uz ielas vai autobusā, jūs neatpazīšu, vāji iegaumēju sejas. Žēl. Bet mīļš paldies un bučas.

Paldies arī fonda Ziedot.lv atsaucīgajām dāmām - Inesei Dangai un citām darbiniecēm.

Paldies maniem kaimiņiem – Ligitai, Augustam un Baibai.

Visbeidzot maniem ziedotājiem par patieso līdzjūtību vissirsnīgākais un lielākais paldies. Man trūkst īsto vārdu, lai pilnīgāk izteiktu pārsteigumu, cik mums daudz labu cilvēku Latvijā. Mīļie, jums paldies! Paldies!

Jūsu Egils

06.11.2013.