Ķekavas novada pašvaldība, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, guvusi vēlreiz apliecinājumu tam, ka finansiāli sarežģītā situācija Baložu komunālajā saimniecībā (BKS) ir iepriekšējās Ķekavas novada domes un bijušās uzņēmuma valdes atstātais mantojums.

Valsts kontroles revīzijas mērķis bija izvērtēt SIA “Baložu komunālā saimniecība” darbības organizāciju, izmaksu efektivitāti un lietderību, finanšu rādītājus un grāmatvedības uzskaiti, lai gūtu pārliecību, vai BKS darbība atbilst normatīvo aktu prasībām un plānotājiem mērķiem. Revīzija veikta par laika posmu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. jūlijam.

Apturēt katlumājas projektu Baložos - pareizs lēmums

“Esošā Ķekavas novada dome daudz spēka un laika veltījusi tieši Baložu komunālajai saimniecībai, lai pieņemtu būtiskus un neatliekamus lēmumus šī pašvaldības uzņēmuma glābšanai. Diemžēl mums, jaunās domes koalīcijai, bija jācīnās jau ar iepriekšējās domes vadības un bijušās Baložu komunālās saimniecības valdes pieļautajām, iespējams, apzinātām kļūdām - piemēram, pašvaldībai neizdevīgi līgumi par gandrīz deviņu miljonu eiro projektiem saistībā ar katlumājas būvniecību un siltumtrašu izveidi Baložos steigā parakstīti tikai dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Tāpat 0,5 milj. eiro liels kredīts, ieķīlājot visus Baložu komunālās saimniecības ražošanas līdzekļus, noformēts pēc vēlēšanām, kamēr vēl nebija apstiprināti jaunie deputāti ”, skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija). Viņš piebilst, ka saistībā ar šo projektu iespējamo neatbilstošo iepirkumu procedūru un kļūdām tehniskajā specifikācijā Ķekavas novada pašvaldība  bija vērsusies prokuratūrā jau 2013. gada rudenī, pašreizējās domes sasaukuma laikā.

Valsts kontrole savā ziņojumā norāda, ka 2013. gada 14. februārī lēmums (Ķekavas novada domi toreiz vadīja Roberts Jurķis no partijas “Vienotība”) uzsākt projektu “Šķeldas katlumājas uzbūve Baložos” un “Siltumtīklu modernizācija Baložu pilsētā” tika pieņemts, neizvērtējot to ietekmi uz Baložu komunālās saimniecības saimniecisko darbību, tai skaitā, uzņēmuma spēju piecu gadu laikā daļu no projektu izmaksām gandrīz 5,5 milj. eiro apmērā finansēt no BKS līdzekļiem. Šobrīd šis projekts ir apturēts, lai viss Ķekavas novads neciestu dramatiskas finansiālas sekas. Kā norāda Valsts kontrole, projekta realizēšanai izlietotā nauda apmēram 152 000 eiro ir zaudējumi (būvuzraudzība, apdrošināšana, garantija utml.), savukārt finanšu līdzekļi apmēram 395 000 apmērā iespējams izlietoti nelietderīgi (izolētās caurules, skiču projekti utml.). 

Tātad vēlreiz - kāda tad esošai domei bija izvēle? Tikai divas: pirmā – pārtraukt nepamatoti dārgos projektus un norakstīt zaudējumos 152 000  eiro; vai otrā – pabeigt gandrīz 9 milj. eiro projektus, nepamatoti pacelt apkures maksu iedzīvotājiem un pašvaldību, iespējams, “iedzīt” smagās finansiālās problēmās, jo pašvaldība kā galvotājs BKS vietā nespētu atdot kredītu. Esošā dome izvēlējās pirmo un vienīgo pareizo ceļu – projektus apturēt. 

Izvērtējot gan tehniskos, juridiskos, gan iepirkuma aspektus, esošajai Ķekavas novada domes koalīcijai bija ilgs un grūts ceļš, lai pierādītu, ka šie daudzu miljonu jaunas katlumājas un siltumtrašu projektu izvēlētais, nepamatoti dārgais risinājums pašvaldībai ir ļoti neizdevīgs, un īstenošanas gadījumā, ņemot kredītu, tie viennozīmīgi novestu Baložu komunālo saimniecību pie maksātnespējas, kā arī radītu smagas finansiālas sekas visam Ķekavas novadam daudzu gadu garumā, jo pašvaldība bija paredzēta kā galvotājs daudzmiljonu projektam. “Mēs to nevarējām pieļaut, un tāpēc esošā Ķekavas novada dome to apturēja. Un tas bija pareizs lēmums, ko apliecina arī Valsts kontroles revīzija.  Par projekta apturēšanu vienbalsīgi nobalsoja visi 12 klātesošie deputāti no kopumā 17“, uzsver V.Variks. Tagad šo soļu pareizību apstiprināja arī Valsts kontrole.

Atbilstoši Ķekavas novada domes ārkārtas domes sēdes protokolam neizdevīgo projektu ar savu balsojumu apturēja šādi deputāti – Ieva Arnte, Andis  Adats, Andis Damlics, Linda Danileviča, Arnolds Keisters, Juris Krūmiņš, Ilgonis Leišavnieks, Igoris Malinauskas, Vēsma Ozoliņa, Arvīds Platpers, Valts Variks un Aigars Vītols.

Savukārt uz šo svarīgo domes sēdi nebija ieradušies deputāti Roberts Jurķis (kura laikā tika parakstīts šis finansiāli neizdevīgais līgums par katlumājas un siltumtrašu izveidi, un kurš kā toreizējais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs bija atbildīgs par BKS darbības uzraudzību), Andris Ceļmalnieks, Juris Jerums, Maksims Volkovičs un Olita Krastiņa (divi pēdējie no tiem ir bijušie BKS vadošie darbinieki, kuri bija iesaistīti šī projekta tapšanā).

Saistībā ar katlumājas projektu jāpiemin vēl viens fakts – iepriekšējās domes sasaukuma laikā, 2012. gadā, Baložu komunālā saimniecība prettiesiski dibinājusi meitas uzņēmumu “Teasa”, lai pēc dārgā projekta “Šķeldu katlumājas  ar jaudu 8 MW izbūve Baložu ielā 4, Baložos” realizēšanas, vēl ieguldot papildu līdzekļus, būvētu koģenerācijas staciju, kura  nodarbotos ar saražotās elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu. Pie tam, dibinot uzņēmumu “Teasa” tika piesaistīts privātais kapitāls.

Atlīdzībās nepamatoti  izmaksāti vairāk kā 37 000 eiro

Ķekavas novada pašvaldība uzsver, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojums apliecina arī tos faktus, ko jau 2014. gada jūnijā, veicot pārbaudi, konstatēja jaunā Baložu komunālās saimniecības valde attiecībā uz iepriekš vairāku gadu garumā nepamatoti izmaksātajām dāsnajām piemaksām atsevišķiem Baložu komunālās saimniecības darbiniekiem, piemēram, esošajiem domes deputātiem no partijas “Saskaņas centrs” – Ivanam Pihtovam, Maksimam Volkovičam; un toreizējai BKS valdes priekšsēdētājai Olita Krastiņai arī  no partijas “Saskaņas centrs”.

Par BKS darbinieku veiktajiem aizdomīgajiem finansiālajiem darījumiem, darbinieku darba līgumiem un izmaksātajām piemaksām laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam, kad uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā bija Olita Krastiņa,  jaunā BKS valde saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu  šogad vasarā iesniedza informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.  4. novembrī no KNAB Baložu komunālā saimniecība saņēma starpatbildi, ka jaunās BKS valdes sniegtā informācija par iespējamām nelikumībām iepriekšējos gados BKS atbilst patiesībai, un šobrīd šajā lietā KNAB turpina veikt pārbaudi.

Valsts kontrole konstatējusi, ka, piemēram, izmantojot dienesta stāvokli, toreizējā BKS valdes priekšsēdētāja O. Krastiņa 2013. gada jūnijā izmaksāja trīs darbiniekiem atlaišanas pabalstus 18 810 eiro apmērā.  Savukārt diviem darbiniekiem 2013. gada februārī izmaksātas vienreizējas piemaksas kopumā vairāk kā 18 000 eiro apmērā. Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pierādījumus, ka šāds BKS lēmums būtu pamatots ar objektīvi vērtētiem darbu izpildes kritērijiem. “Valsts kontroles vērtējumā piešķirtais piemaksu apmērs ir nesamērīgi liels pret darbinieku mēnešalgu (attiecīgi 128% un 138% no mēnešalgas), turklāt tiem pašiem darbiniekiem, pildot identiskus amata pienākumus projekta nākamajā kārtā, piemaksas par papildu pienākumu veikšanu netika noteiktas”, teikts VK revīzijas ziņojumā. Šeit runa ir par naudas summu vairāk kā 37 000 eiro apmērā, ko lielākoties saņēma tikai daži BKS darbinieki, piemēram, - I. Pihtovs, M. Volkovičs un O. Krastiņa.

Atgādinām, ka par nesamērīgi lielajām piemaksām vairāku gadu garumā novada iedzīvotāji tika jau informēti izdevumā “Ķekavas Novads” 2014. gada jūlija numurā.  Kā toreiz norādīja jaunais Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons, tad “piemaksas pie darba algas par faktiski neidentificētajiem darbiem un dažādas kompensācijas ir izmaksātas regulāri, un to apmērs mēnesī sasniedza pat 8000 latu, proti, gandrīz 12 000 eiro, kad darba alga bija aptuveni 800 latu. Tā, piemēram, Ivanam Pihtovam 2013. gada janvārī  izmaksāta viena piemaksa gandrīz 8400 latu apmērā,  2009. gada jūlijā - piemaksa  1000 latu, 2010. gadā kopumā trīs piemaksas par 2200 latiem, bet 2011. gadā – divas piemaksas 900 latu apmērā.

Savukārt Maksimam Volkovičam 2010. gadā izmaksātas četras piemaksas kopumā par 4000 latiem, 2011. gadā – trīs piemaksas kopumā par gandrīz 700 latiem, 2012. gadā – piecas piemaksas, kuru kopēja summa bija vairāk nekā 1600 latu, 2013. gadā aptuveni 400 latu, kā arī pakāpeniski tika palielināta mēnešalga līdz tā bija līdzvērtīga Olitas Krastiņas kā toreizējas Baložu komunālās saimniecības valdes priekšsēdētājas mēnešalgai jeb aptuveni 1200 latiem.

Arī bijusī Baložu komunālās saimniecības sekretāre Dace Zilvere ir dāsni saņēmusi piemaksas. Piemēram, kā liecina dokumenti, viņai 2013. gada  janvārī izmaksātas trīs piemaksas kopumā par gandrīz 5300 latiem, kad alga bija deviņas reizes mazāka.

BKS valdes veiktajā pārbaudē atklājās, ka gan I.Pihtovs, gan M. Volkovičs ir saņēmuši iespaidīgas kompensācijas par aiziešanu no darba Baložu komunālajā saimniecībā 2013. gadā. I. Pihtova maciņā ieripoja aptuveni 4800 lati, bet M. Volkoviča - vairāk nekā 7000 latu.  Vienošanās ar minētajām amatpersonām paredzēja, ka, darba līgumam izbeidzoties,  darbinieks saņem kompensāciju sešu mēnešalgu apmērā. Taču šī vienošanās parakstīta 2013. gada  5. jūnijā, bet stājas spēkā tikai 21. jūnijā, kad no BKS valdes priekšsēdētājas amata aizgāja Olita Krastiņa.”

Valsts kontrole, papildus bez iepriekš minētā, revīzijas ietvaros konstatējusi arī pretlikumīgi atlīdzību izmaksāšanu BKS valdes locekļiem vairāk kā 5000 eiro apmērā. 2013. gada jūnijā valdes loceklei O. Krastiņai izmaksāta prēmija 1707 eiro apmērā, lai gan tobrīd Baložu komunālajai saimniecībai bija nodokļu parāds.  Savukārt pretēji BKS dalībnieku sapulcē nolemtajam valdes loceklim Gatim Amoliņam, kurš amatā bijis mazāk par diviem mēnešiem un kurš no amata atcelts uzticības zaudēšanas dēļ, ir izmaksāts atlaišanas pabalsts divu mēnešalgu apmērā – vairāk kā 3400 eiro. Tādu lēmumu vienpersoniski pieņēmis bijušas BKS valdes priekšsēdētājs, nesaskaņojot ar pārējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Šis valdes loceklis ir atkāpies no amata.

Ilgstoši nav sakārtota grāmatvedība

Arī Valsts kontroles konstatētās problēmas uzņēmuma grāmatvedībā ir iepriekšējās BKS valdes atstātais mantojums. “Pārņemot uzņēmuma vadību, bija pamatīgs šoks par grāmatvedības neesamību Baložu komunālajā saimniecībā. Šajā laikā mums, jaunajai valdei, ļoti daudz resursu prasīja tieši, lai atjaunotu datus par iepriekšējo periodu un savestu kārtībā grāmatvedību, kas jau daudzus gadus, iespējams, pat apzināti bija atstāta novārtā,” uzsver esošais Baložu komunālās saimniecības valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis (amatā no 2014. gada jūnija).

Revīzijā secināts, ka BKS vadība ilgstoši nav izveidojusi tādu grāmatvedības uzskaites sistēmu atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”, kā rezultātā BKS grāmatvedības uzskaite nav organizēta kvalitatīvi un nenodrošina visu saimniecisko darījumu precīzu un savlaicīgu uzskaiti.

Saistībā ar finansējuma plānošanu, būtiski atzīmēt, ka 2014. gadā pirmo reizi piecu gadu laikā vispār tika izstrādāts un apstiprināts Baložu komunālās saimniecības gada budžets. Šāds process pirmo reizi tika veikts arī citās Ķekavas novada pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Māju siltināšanas projekts

Bijušās Baložu komunālās saimniecības valdes neizdarību apliecina arī fakts, ka iepirkumu procedūras neievērošanas un neatbilstošu materiālu izmantošanas dēļ uzņēmums nesaņēma maksimāli iespējamo Eiropas Savienības fondu finansējumu daudzīvokļu mājas renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai. Bijušās BKS valdes priekšsēdētājas Olitas Krastiņas toreiz pieļautās kļūdas izjutīs siltināto māju Rīgas ielā 16 un 18 iedzīvotāji, jo viņiem būs jāatmaksā gandrīz 20 000 eiro lielāks aizņēmums par katru ēku. 

12 ieteikumi BKS darbības sakārtošanai

Ņemot vērā revīzijā konstatēto, Valsts kontrole sagatavojusi Baložu komunālajai saimniecībai 12 ieteikumus. Esošā BKS valde ir gatava turpināt iesāktos darbus, lai pašvaldības uzņēmuma darbību sakārtotu un VK ieteikumus izpildītu paredzētajā laikā  - līdz 2015. gada 1. jūlijam. Par izmaksātajām atlīdzībām Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Sabiedrisko attiecību un

konsultatīvā atbalsta daļa

09.12.2014.