“Grāmata „Tā bija Ķekavā” ir atmiņu grāmata par aizvadīto laiku, par jaunību un spēka gadiem, par piedzīvoto un pārdzīvoto. Tik dažādas kā paši cilvēki ir arī šīs atmiņas - citam pozitīvākas, citam smeldzīgākas, kā nu kuram. Bet šis ir bijis mans, tavs, visu mūsu laiks un mēs esam šī laika mantinieki,” uzrunājot klātesošos atzina pasākuma vadītāja, Ķekavas pagasta kultūras centra direktore Vēsma Ozoliņa.

 

 

Mūsu novadnieks, Ķekavas goda pilsonis, mīlēts skolotājs un sirdī dzejnieks, bet diemžēl jau citā saulē aizgājušais Jānis Caune savā dzejas krājumā ir rakstījis „Bez vēstures nav nākotnes”. Jāņa Caunes viedie vārdi ir uzrunājuši arī grāmatas „Tā bija Ķekavā” idejas autori Annu Āboliņu, kura grāmatas atvēršanas svētkos pastāstīja plašāk par grāmatas ieceri, par tapšanas grūtībām, par savu komandu, bez kuru darba nebūtu šodienas rezultāta.

 

 

 Īpašs paldies tika izteikts grāmatas veidošanas komandas loceklēm – novadniecēm, žurnālistēm Mārai Varikai un Diānai Spertālei, kuras intervēja grāmatas varoņus, piemēram, Ojāru Bluķi, Indriķi Teivānu un Pārslu Dzirni, aicinot viņus un viņu līdzgaitnieku pastāstīt par kolhoza “Ķekava”, PMK un putnu fabrikas “Ķekava” darbību padomju laikā.

 

 

 “Cilvēkiem jābūt būt atbildīgākiem sava novada priekšā – mazāk nicinājuma, vairāk atbalsta. Ir jādomā pozitīvi, jābūt radošiem un jāmīl vieta, kur esi piedzimis un kur tu dzīvo. Ķekava – tās ir manas mājas, mana ģimene, mana skola, mani draugi, mana piederības un sakņu sajūta. Es dzīvoju šeit, strādāju šeit un būšu šeit!".

 

 

 Atklāšanas pasākumu vēl krāšņāku darīja vīru kora “Ķekava” skanīgās balsis Arvīda Platpera vadībā.

 

 

Dāvinājumā jauno grāmatu ar grāmatas komandas autogrāfiem bija iespēja saņemt gan intervētajām personām, gan atbalstītājiem. Tāpat Doles Saviesīgā biedrība savu grāmatu dāvinās Daugavas muzejam, Siguldas zonālajam arhīvam, karšu izdevniecībai “Jāņa sēta”, Ķekavas novadpētniecības muzejam, Tūrisma koordinācijas centram, Ķekavas novada bibliotēkām un skolām.