Ķekavas novads var lepoties ar vienu no labākajiem dzimstības rādītājiem Latvijas novadu starpā, taču ir arī medaļas otra puse - ņemot vērā arī turpmāk prognozēto bērnu skaita pieaugumu, tuvākajā laikā var pietrūkt vietu ne tikai bērnudārzos, bet arī novada skolās.

Novada pašvaldība jau laicīgi plāno, kā risināt situāciju. Šī gada budžetā paredzēti līdzekļi divu skolu paplašināšanas tehnisko projektu izstrādei. Ir veikta sākotnējā tehniskā ekspertīze Pļavniekkalna sākumskolā un bijušajā Ķekavas sākumskolas ēkā Skolas ielā 2, kuru iecerēts pārbūvēt par mākslas skolu.

Pļavniekkalna sākumskolā veiktajā ekspertīzē konstatēts, ka 1910. gadā celtā ēka ir viduvējā stāvoklī, lai arī laika gaitā hidroizolācijas neesamība atstājusi sekas uz ēkas pamatiem, līdz ar to arī ēkas mūris ir mitrs. Vadoties pēc veiktās ekspertīzes, tālāk tikšot lemts, kā visefektīvāk izmantot esošo ēku un zemi, lai paplašinātu telpas, piebūvējot esošajai ēkai papildu korpusu un tādējādi nodrošinot iespēju mācīties vairāk skolēniem. Šis risinājums ļaus atteikties no moduļu nomas, kas 2014.gadā pašvaldībai izmaksāja gandrīz 55 000 eiro.

Ķekavas Mākslas skolā telpu trūkuma dēļ nākamajā mācību gadā būs ierobežotas iespējas uzņemt jaunus audzēkņus. Lai daļēji risinātu telpu jautājumu un nodrošinātu valsts apmaksāto licencēto programmu realizēšanu patlaban uzņemto audzēkņu skaitam, plānots likvidēt skolas izstāžu zāli, pārveidojot to par mācību klasi. Vecāko kursu audzēkņiem mācību laiki tiks nodrošināti vakara stundās līdz plkst.20, savukārt jaunāko kursu audzēkņiem atvēlētas divas telpas jaunajā sākumskolā. Nepieciešamības gadījumā dažas stundas būs iespējams noturēt kultūras nama pagrabtelpās.

Lai risinātu šo problēmu, Ķekavas novada pašvaldība veica vecās sākumskolas ēkas Skolas ielā 2 tehnisko ekspertīzi ar mērķi saprast, kāds ir ēkas stāvoklis un kādas ir iespējas veikt ēkas pārbūvi par mākslas skolu. Ekspertīzē konstatēts, ka pirms 120 gadiem celtajā ēkā būs jāveic nozīmīgi kapitālieguldījumi. Lielu postu ēkas pamatiem un pagrabam nodarījuši gruntsūdeņi, kas ir raksturīgi tik vecām ēkām, jo pagājušā gadsimta sākumā vēl nebija attīstīta prakse veikt pamatu un pagrabu hidroizolāciju. Pastāvīgais mitrums ir veicinājis pelējuma attīstību. Arī nesošās konstrukcijas ir nolietojušās un zaudējušas daļu nestspējas. Tās būs jāmaina tāpat kā jumta konstrukcijas. Patlaban jau sākta ēkas pārbūves projektēšana, kas ļaus apjaust, cik liels būs vecās sākumskolas pārbūvei par mākslas skolu nepieciešamais finansējums, norāda pašvaldības pārstāve Bērziņa.

Arī Baložu vidusskolas vadība kopā ar pašvaldības Izglītības daļu plāno, kā arī turpmāk nodrošināt pieprasījumu pēc izglītības pilsētā. Jau drīzumā iecerēts izpētīt, kā droši pārbūvēt ceturtajā stāvā esošo aktu zāli par trim mācību klasēm, jo prognozētais bērnu skaita pieaugums jau tuvāko divu gadu laikā radīšot nepieciešamību pēc papildu vietām.

Apriņķis.lv
01.09.2015.