Atzīmējot latviešu strēlnieku 100 gadus un gaidot Latvijas valsts simtgadi, Ķekavas novadā Plakanciemā šodien, 6. novembrī, tika atklāts piemiņas akmens par godu latviešu strēlnieku pirmajai uzvarai. Šī piemiņas vietas izveide ir viena no Ķekavas novada sarūpētajām dāvanām Latvijai tās simtgadē.
“Šodien atkal varam būt lepni par latviešu strēlniekiem un viņu drosmi, aizstāvot Latviju, jo tieši šeit, Plakanciemā, latviešu strēlnieki pirms 100 gadiem izcīnīja savu pirmo uzvaru. Latviešu strēlnieki ir tie mūsu senči - ciltstēvi, kas veidoja mūsu brīvo Latviju. Tāpēc godinot viņu piemiņu, mēs godinām arī savu valsti - Latviju. Lai šis piemiņas akmens ikvienam no mums atgādina par latviešu strēlnieku varonību un motivē mūs tāpat aizstāvēt un “iedegties” par savu Latviju arī šodien,” uzsvēra Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics.
Goda zalvju pavadībā piemiņas akmeni svinīgi atklāja Ķekavas novada domes vadība un Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona komandieris majors Aivars Krjukovs, kurš aicināja mūs, latviešus, būt vienoti spēkā un līdz ar to arī vienoti garā.
Savukārt NBS vēsturnieks Jānis Hartmanis īsi izklāstīja vēstures notikumu gaidu pirms 100 gadiem. Plakanciemā latviešu strēlnieki izcīnīja savu pirmo uzvaru vēsturiskajā 1915. gada 29. oktobra nakts kaujā – tikai nedēļu pēc tam, kad 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons bija izgājis no Rīgas un uzsācis frontes darbību. Ar sekmīgo Plakanciema kauju sākās mūsu strēlnieku varonīgais cīņu ceļš. Nakts uzbrukumam pie Misas upes bija arī nenovērtējama morāla nozīme – latviešu strēlnieku cīņas spējas neviens neapšaubīja, viņi ātri kļuva populāri un uz mūsu nacionālajām vienībām pārnāca daudzi latvieši no krievu pulkiem.
Pēc viņa teiktā, panākumu Plakanciema kaujā nodrošināja rūpīga nepārtraukta četru dienu ilga izlūkošana, 1. rotas komandiera Fridriha Brieža sastādītais pēkšņā uzbrukuma plāns un mūsu karavīru varonība. Frontē tobrīd situācija bija ļoti saspringta, jo vācu karavīri vairākās vietās lēnām turpināja tuvoties Rīgai. Pie Plakanciema nesen viņi pārnāca pāri Misas upei un sāka ierīkot priekštilta pozīciju, izvietojot vācu 376. kājnieku pulka 2. bataljonu un 4 ložmetējus.
Latviešu strēlnieku uzbrukums tika balstīts uz pārsteigumu, ātru rīcību un dažādu darbību koordināciju. Katram 1. rotas strēlniekam tika izsniegtas četras rokas granātas, 60 karavīri uzvilka baltos apmetņus, jo tikko bija uzsnidzis plāns sniegs. Kad uzbrucēji pielīda pietiekoši tuvu vācu pozīcijām, pulksten 22.00 tika dots signāls un sākās trieciens. Abi mūsu ložmetēji apšaudīja pretinieka abus flangus, lai vācieši nevarētu piesaistīt rezerves. Metot rokas granātas, latviešu strēlnieki strauji iebruka vācu ierakumos, krievu artilēristi apšaudīja Misas upes laipas un pretinieka galveno aizsardzības līniju. Ienaidnieka karavīri apjuka - ciešot smagus zaudējumus, viņi atkāpās pāri upei un atstāja placdarmu uzbrucēju rokās. Viena mūsu rota bija sakāvusi četras reizes lielāku pretinieka vienību!
Latviešu strēlnieki zaudēja sešus kritušos – Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu. Viņi visi apbedīti Rīgas Brāļu kapos. No astoņiem ievainotajiem divi vēlāk nomira – Jāzeps Brūveris (apbedīts Pleskodāles kapos ) un Jānis Skuja (apbedīts Rīgas Brāļu kapos ). Vācu zaudējumi – 31 karavīrs kritis, 34 saņemti gūstā un 45 ievainoti. Trofejās uzbrucēji ieguva ložmetēju un 35 šautenes.
Piemiņas akmeni veidoja pēc Ķekavas novada pašvaldības pasūtījuma Ķekavas novada akmens apstrādes un restaurācijas uzņēmums "Akmens apstrādes centrs "AKM"" - akmens amata meistari Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis, kuru darbu sarakstā, piemēram, ir Brīvības pieminekļa restaurācija, Latviešu leģiona "Brāļu kapu" izbūve Lestenē, pulkveža Oskara Kalpaka piemineklis Esplanādē Rīgā.
Īpašs paldies NBS Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljonam par goda sardzes un goda zalvju nodrošināšanu atklāšanas pasākumā, NBS vēsturniekam, pulkvedim Jānim Hartmanim par iesaisti piemiņas vietas izveidē, Ķekavas Mūzikas skolas pedagogam Kasparam Stankevičam par muzikālo pavadījumu un pedagoģei Silvijai Zītarei un viņas bijušajiem audzēkņiem par literāro sniegumu un Plakanciema iedzīvotājai Dzidrai Saulītei par sniegto atbalstu piemiņas vietas izveidē.
Sabiedrisko attiecību daļa
06.11.2015.
