Ķekavas novada Loreķu ciemā ūdensapgādei tiek izmantoti individuālie urbumi. Arī kanalizācijas notekūdeņi nonāk lokālajās tvertnēs, kas nereti atrodas ļoti tuvu ūdens spicei.
Veiktās analīzes liecina, ka ūdens kvalitāte ar katru gadu pasliktinās. “Ir palielinājies dzelzs daudzums, un jau ir parādījusies tāda lieta kā koliformas baktērijas ūdens analīzēs,” stāsta SIA “Ķekavas namsaimnieks” valdes loceklis Juris Firsts. Koliformu klātbūtne norādot uz notekūdeņu nokļūšanu gruntsūdenī.
Atrisināt šo problēmu varot, vien izbūvējot centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ko pašreiz iespējams izdarīt ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Ķekavas novada dome projekta īstenošanai ir saņēmusi ministrijas akceptu, vien vajadzīgs saskaņojums ar vairāk nekā divsimt īpašniekiem.
“Piešķirot zemi īpašumā un iestrādājot detālplānojumā, tās [robežas] ir iemērītas ielai pa vidu uz abām pusēm katram īpašniekam. Šeit ir arī citas komunikācijas, bet īpašums ir privāts un saskaņā ar Būvniecības likumu saskaņojums ir obligāts,” stāsta Firsts.
Deviņus kilometrus garā tīkla izbūve izmaksātu apmēram trīs miljonus eiro, bet iedzīvotājiem par pieslēgumu nebūtu jāmaksā, vien jāievelk ievade mājās. Tomēr atsaukušies ir vien daži iedzīvotāji.
Arī Loreķos sastaptie iedzīvotāji par šo tēmu runā nelabprāt. “Nevajag man neko,” saka kāda ciema iedzīvotāja. Arī vēl kāds ciemata mājas īpašnieks skeptisks par to, vai izdosies savākt nepieciešamos parakstus.
Visi saskaņojumi no zemju īpašniekiem jāsaņem trīs mēnešu laikā. Ja tas neizdosies, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu sakārtot varēs, vien ieguldot personīgos līdzekļus.
LSM.lv
27.04.2016.