Šogad aicinām vērīgi palūkoties uz lietām sev apkārt! Daudzas no tām raksturo mūsu tautas dzīvesziņu, citas apliecina mūsu senču vai līdzcilvēku radošo izdomu, amata prasmi vai mūžīgi mainīgo modi. Atsevišķi priekšmeti iemieso sevī arī filozofiskas kategorijas, tādējādi kļūstot ne tikai par materiālo, bet arī nemateriālo kultūras mantojumu.
Viens no šādiem „ietilpīgajiem” jēdzieniem ir durvis, kas izraudzīts par 2016. gada Muzeju nakts atslēgvārdu.
Durvis
Smagās ozolkoka un vieglās plastikāta, lielās parādes durvis un mazās pažobeles durtiņas. Durvis kā amata meistarstiķis un durvis kā mākslas darbs. Durvis uz Eiropu, durvis uz pasauli un durvis uz zemapziņu. Jo nozīmīgāka ir ēka, jo pārsteidzošākas un iespaidīgākas ir tās durvis.
Durvis ir sākums un robežšķirtne starp iekšējo un ārpasauli, starp „pirms” un „ pēc”, starp zināmo un nezināmo, starp savējiem un svešajiem. Atrasties uz sliekšņa nozīmē būt neaizsargātam, riskēt, nezinot, kas sagaida otrpus durvīm. Atvērs vai neatvērs? Aicinās iekšā vai aizcirtīs deguna priekšā? Katru durvju vēršana ir robežas šķērsošana, nenojaušot, ar ko tā vainagosies: ar prieku vai bēdām, ar mīlestību vai naidu.
Kad cilvēku pavada veiksme, mēs sakām; „Viņam atvērās visas durvis!” Kad zudusi pēdējā cerība, konstatējam: „Arī pēdējās durvis ir aizvērušās.”
Muzeju nakts programma Ķekavas novadā
17.05.2016.