Ar “Skolas somas” atbalstu mēs, 9. klašu skolēni, 30. oktobrī braucām mācību ekskursijā uz Tīreļpurvu, Ložmetējkalnu. Savu nosaukumu tas ieguvis Pirmā pasaules kara laikā, kad šeit izbūvēti vācu un krievu armijas nocietinājumi. 1916.gada decembrī- 1917.gada janvārī Ložmetējkalnā norisinājās sīvas cīņas- Ziemassvētku kaujas- starp vācu un cariskas Krievijas armiju, kuras sastāvā bija izveidoti astoņi latviešu strēlnieku pulki. Šīs lielākās krievu armijas militārās operācijas mērķis Rīgas frontē bija pārraut vācu pozīcijas apmēram 30 km garā frontes iecirknī no Lielā Tīreļpurva līdz Olainei. Latviešu strēlnieku pirmās uzvaras, kas tika panāktas, pateicoties tieši latviešu strēlnieku pulku nacionālās kopības un pašapziņas spēkam, radīja sensāciju. Par varonību Ziemassvētku kaujās vairāki latviešu strēlnieki tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

9.d klases skolēnu ekskursijas iespaidi:
Tēma “Ziemassvētku kaujas” sākās jau pirms ekskursijas- iepriekšējā dienā-klases stundā. Tur mēs, visa klase, meklējām informāciju par Ziemassvētku kaujām, to darot, mēs sagatavojāmies pašai ekskursijai. (Otto Donis)

30. oktobrī laiks bija ļoti skaists: bija uzsnidzis pirmais sniegs. Braucot uz purvu, mēs klausījāmies uzmundrinošu mūziku, un man bija labs garastāvoklis, jo zinājām, ka būsim ārā un staigāsim pa mežu.
Kad atbraucām, mūs sagaidīja brašs, stiprs strēlnieks, kas aicināja mūs uz laukumu, kur nostādīja mūs visus vienā rindā, un kā īstiem karavīriem bija uzmanīgi jāklausās un jāklausa pavēles. Sadalījāmies divās komandās, un sākās sacensības. Nebija viegli, jo bija jāložņā pa virvēm, jāskrien, jādomā, kā to labāk veikt, bet kopumā tas bija jautri – būs ko atcerēties.
Pēc sacensībām brašais strēlnieks veda mūs uz muzeju. Muzejā mēs uzzinājām, ka tieši šeit Tīreļu purvā notika Ziemassvētku kaujas. Strēlnieks rādīja karti un stāstīja par konkrēto vietu konkrētajām kaujām. Mums bija iespēja apskatīt granātas, lodes un patronas.
Pēc muzeja apskates gājām pa meža taku, un tiešām varēja redzēt, ka te ir notikušas kaujas, jo zemē bija ierakumi un blakus tiem pauguri. Es spēju sajust, ka te patiešām kādreiz ir “gājis nopietni”.
Kad beidzās pastaiga, mežmalā iekūrām ugunskuru, sildījāmies, dzērām tēju, ēdām ugunskurā ceptās desiņas un runājāmies par redzēto, dzirdēto.
Manuprāt, šī diena bija noderīga gan vēstures notikumu atsaukšanai atmiņā, gan arī bija interesanti uzzināt, kas kādreiz norisinājies Latvijā.
( Paula Sāra Jansone)
Muzejā mums stāstīja, kā latviešu strēlnieki devās uzbrukumā vāciešiem. Bija grūti uzbrukt un karot, jo kaujas norisinājās mežā un ļoti purvainā vietā. Purva dēļ bija lielas grūtības pārvietoties siltā laikā, taču ziemā, kad purvs sāka aizsalt, bija nesalīdzināmi vieglāk iet uzbrukumā. Šos Pirmā pasaules kara notikumus sauc par Ziemassvētku kaujām, jo cīņas notika pēc vecā kalendāra tieši Ziemassvētku laikā, bet pēc jaunā kalendāra tas ir 5. janvāris. Informāciju (arī par kalendāriem )mēs uzzinājām muzejā. Pirms došanās uz purvu mēs literatūras stundā bijām lasījuši rakstnieka un karavīra Aleksandra Grīna stāstu “Klusie ciemiņi”, arī tas mums deva informāciju par kara smagumu, grūtībām un cilvēku ciešanām.
Pēc nodarbības devāmies un purvu un mežu skatīties strēlnieku veidotos smilšu vaļņus, aiz kuriem varēja paslēpties no pretinieka. Purvainās vietas dēļ strēlnieki neraka tranšejas, kuras būtu piepildījušās ar ūdeni. Mežā apskatījām piemiņas zīmi - koka zobenu, kas simbolizē vietu, kur 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons kapteiņa F. Brieža vadībā pārrāva vācu nocietinājumu pirmo līniju.
Šī ekskursija bija ļoti interesanta un aizraujoša.
( Emīls Vaļuks)
Pēc sacensībām, muzeja apskates un pastaigas pa mežu mēs devāmies pie ugunskura un pavadījām laiku kopā ar klases biedriem. Mēs lepojamies ar to, cik latvieši bija stipri un spēja darīt tik daudz savai tautai.
( Līva Kuzmina)
(..) Ekskursijas trešajā daļā mēs devāmies pārgājienā, lai redzētu, kur notikušas Ziemassvētku kaujas.
(..) Man ļoti patika dažādās aktivitātes, kā arī bija interesanti uzzināt, kādus ieročus izmantoja kaujās, kā arī to, kādi bija soda veidi karavīru nedisciplinētības gadījumos.
(..) Šī ekskursija par Ziemassvētku kaujām mums palīdzēs vēstures eksāmenā, jo mēs uzzinājām ļoti daudz par Pirmo pasaules karu.
( Ādams Kolosovskis)
(..) Ziemassvētku kauju muzejā mums stāstīja par kauju notikumiem. Es pie sevis visu laiku domāju: cik šausmīgi, ka jācīnās Ziemassvētkos. Tiem vajadzētu būt visskaistākajiem svētkiem gadā. Taču Ziemassvētku kaujas parādīja, cik drosmīgi un varonīgi ir mūsu latviešu strēlnieki. Es tiešām to apbrīnoju.
(Otto Donis)