Programma “Latvijas skolas soma” 11.decembrī 6.b un 6.e klases skolēniem un klašu audzinātājām Ivetai Abakokai un Kristīnei Reinfeldei- Somei deva brīnišķīgu iespēju apmeklēt Dailes teātri un iepazīties ar teātra izrādes veidošanas aizkulisēm, pielaikot kādu no izrāžu atribūtiem, uzkāpt uz īstas skatuves, ielūkoties grimmētavā. Skolēni uzzināja, ka Dailes teātrī ir 12 stāvi, un saviem spēkiem arī uzkāpa augstākajā stāvā un varēja aplūkot Rīgas panorāmu. Vēlāk skolēni devās uz Latvijas vēstures muzeju, kur uzzināja kā dzīvoja senie ļaudis Latvijā. Pēc ekskursijas skolēni savas zināšanas demonstrēja interaktīvi darbojoties ar vairāku gadu simtu seniem priekšmetu fragmentiem. Šāda lekcija papildināja skolēnu mācību programmas apguvi vēsturē, iegūstot arī vizuālu priekšstatu par cilvēku dzīvi Latvijas teritorijā.

Kādā trešdienas drēgnajā un aukstajā ziemas rītā 6.e un 6.b klase pulcējās, lai dotos ekskursijā uz Rīgu. Sniegu vēl nekur nemanīja, bet dzestrais gaiss un sasalušās ledus kārtiņas uz peļķēm liecināja, ka diena būs auksta. Ar sajūsmu, prieku un nepacietību tika sagaidīts lielais divstāvu autobuss, jo divstāvīgajā, pēc skolēnu domām, esot braukt daudz aizraujošāk, neparastāk un interesantāk. Tikko autobusa durvis lēnām atvērās, tā mutuļojoša, burbuļojoša straume ar spiedzošiem skolēniem kā lavīna iegāzās iekšā, bet, pirmajam skrējiena azartam norimstot, katrs atrada sev ērtāko vietu un ceļš uz Rīgu varēja sākties.
Tā mēs omulīgā autobusa siltuma apņemti, aiz loga skaisti dzestrā rīta pavadīti kopā ar 6.b, 6.e klases audzinātājām, skolas bibliotekāri un 6.e klases zēna mammu devāmies mūsu kopīgajā ekskursijā uz Rīgu. Aiz loga māja tikko iesācies rīts un spraigā, tikko modusies darba diena. Mūsu nelielā ekskursija solījās būt daudzsološa, jo priekšā mūs sagaidīja divi apskates objekti – Dailes teātris un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Kā pirmo 6.e klase izvēlējās Dailes teātri. Un jau pēc pirmajiem soļiem teātra iekštelpā mēs sajutāmies savādāk – svinīgāk. Mums pretī iznāca gide – sieviete, kas turpmāko laiku veltīja stāstiem par Dailes teātra aizkulisēm. Nē, mēs nebijām atbraukuši noskatīties izrādi! Bet ielūkoties, kas tad notiek aiz teātra skatuves aizkariem, tā teikt, palūrēt pa šķirbiņu uz teātra ikdienu. Un izrādās - katrai teātra izrādei top makets ar skatuves noformējumu, ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas ir iesaistīti vienas vienīgas izrādes tapšanā, un tas viss darbojas kā nesaraujams, labi pārdomāts un savā starpā ļoti cieši saistīts mehānisms. Mēs staigājām pa teātra koridoriem, kur pavisam nejauši satikām aktieri Intaru Rešetinu un dažiem no mums pat aizrāvās elpa... Tikām ievesti mazajā zālē, kur smaržoja pēc mākslas, radošuma, cigarešu dūmiem, neskaitāmiem mēģinājumiem un improvizācijām. Uzmērījām cepures no teātra izrādēm un paspējām nobildēties ar dažām no tām. Ilūzija, ka darbs teātrī norit tikai izrāžu laikā pagaisa vienā mirklī, jo aiz katrām aizvērtajām durvīm strādāja cilvēki, kas rūpīgi gatavojās kaut kam lielam, skaistam un radošam… Tikām uzvesti pat augšā virs pašas skatuves, lai redzētu, kā norit mēģinājums pirms izrādes. Tas viss lika paskatīties uz dažu stundu garo izrādi pavisam no cita skatpunkta. Kādas pūles, neskaitāmu cilvēku komandas darbs tajā tiek ieguldīts! Un, protams, pati teātra aura, kur pat sienas izgaro mākslas un radošuma mutuļus un ieskauj tikko tveramā mākslas pasaulē.