Plānots, ka nākamā gada trešajā ceturksnī tiks izvēlēts piemērotākais kandidāts.
LVC atgādina, ka Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7). No kopumā 17,5 kilometrus garā apvedceļa trases 11,45 kilometri būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 kilometru paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
Saskaņā ar LVC teikto interese par Ķekavas apvedceļa projektu no potenciālo sadarbības partneru puses pārsniedz gaidīto – informācijas dienā potenciālajiem projekta dalībniekiem piedalījās vairāk nekā 70 interesenti no dažādām valstīm.
Iepirkumā par dalību PPP projektā tiks vērtēti gan finansiālie kritēriji, kas saistīti ar pretendenta apgrozījumu, likviditāti, maksātspēju u.c., gan tehniskā kvalifikācija – pieredze ceļa infrastruktūras projektēšanā, iepriekšējā dalība līdzīgos infrastruktūras projektos u.c. Precīzas prasības vēl tiks definētas, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju.
Partnerības iepirkuma līguma termiņš ir 23 gadi no tā noslēgšanas dienas, tostarp trīs gadi projektēšanas un būvniecības darbiem, bet 20 gadi – apsaimniekošanai. Projekta plānotais investīciju apmērs 23 gadu periodā ir 80-100 miljoni eiro.
Projektu potenciāli varētu finansēt ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, Ziemeļu investīcijas bankas aizdevumu līdz 45% apmērā, kā arī privātā partnera ieguldījumu/subordinēto aizdevumu līdz 10% apmērā. Projekts arī kandidē uz Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda jeb tā sauktā Junkera plāna finansējumu. Investīciju komitejas lēmums varētu būt gaidāms jūlija vidū.
Jau ziņots, ka valdība pērn martā atļāva sākt publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa būvniecībai. LVC jau ir atpirkuši pusi no projekta īstenošanai nepieciešamajām zemēm. Noslēdzies ietekmes uz vidi novērtējuma process, kam pavasarī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, arī Ķekavas novada pašvaldība marta sākumā tam ir devusi akceptu.
Viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts, ir lielā segas noslodze uz Bauskas šosejas (A7). Pēc LVC skaidrotā, uz šosejas ir vislielākā ceļa segas noslodze valstī, ko rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs.
Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem Latvijā ar satiksmes intensitāti ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
delfi.lv
10.07.2017.