2015.gada Goda pilsoņi
Mārtiņš Skuja Ķekavai un Putnu fabrikai ir veltījis sava mūža 30 gadus, būdams izcils vadītājs, izveidojot fabriku par paraugfabriku. Viņam rūpējusi ne tikai ražošana, bet viss, kas saistās ar cilvēku dzīves labklājību – kultūru, izglītību un sakoptu vidi. Vēl šodien, iebraucot Ķekavā, mūs uzrunā uzraksts uz mājas sienas “Padarīsim mūsu ciematu skaistu un mājīgu”.
Ķekaviešu sarunvalodā vienmēr ir bijuši un joprojām ir termini Vecā un Jaunā Ķekava. Un, kas zina, varbūt tādas Jaunās Ķekavas nemaz nebūtu, ja Ķekavas putnu fabrikā nesāktu strādāt direktors Mārtiņš Skuja. Jo, lūk, šī Jaunā Ķekava tika celta kā Putnu fabrikas strādnieku ciemats. Tas veidojās kā mazs Latvijas modelis, kurā dzīvo cilvēki no visiem Latvijas novadiem.
Putnu fabrikā tika veidots kolektīvs ar izteikti latvisku vidi, un, pats galvenais, direktors pazina katru savu cilvēku, uzrunāja viņu vārdā, zināja viņa darbavietu, tāpēc atbildība pret saviem darba pienākumiem bija jo īpaša. Mārtiņam Skujam bija visas tās īpašības, kas nepieciešamas īstam saimniekam. Godaprāts, atbildība, pienākums un arī bardzība.
Ķekavas kultūras nams, ambulance, bērnu dārzs, sporta klubs un daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvo lielākā daļa Ķekavas iedzīvotāju – tas viss celts un radīts ar Mārtiņa Skujas svētību. Arī pārejas periodā no Padomju savienības uz brīvu Latviju Mārtiņš Skuja izdarīja visu, lai Putnu fabrika pastāvētu un nebankrotētu, un lai Ķekavas cilvēkiem būtu darbs.
Marģers Lūsis
Marģers Lūsis jau 23 gadus ir izstāžu kompleksa "Rāmava" saimnieks. Viņš katru gadu sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju rīko lauksaimniecības izstādes – “Pavasaris”, “Lauksaimniecības tehnika” un “Lauku sēta”. Tie ir nozīmīgi notikumi Latvijas lauksaimniecībā un tās attīstības veicināšanā. Kad pienāk pavasaris, Latvijas zemei piemīt īpaša smarža, kas vilināt vilina iebāzt rokas dziļi ,dziļi zemē irdināt, purināt, rakt un sēt, jo katrā no mums, patiešām, vairāk vai mazāk mīt zemnieks – tīrumā, laukā un pat mazdārziņā.
Bet ne jau visu var izdarīt tikai ar rokām un lāpstu, lai zemnieki sakoptu savus laukus ir vajadzīga tehnika.Tieši pavasaris ir tas laiks, kad visi ceļi ved uz Ķekavas novada izstāžu kompleksu “Rāmava”, lai iepazītos ar lauksaimniecības tehniku un to iegādātos.Izstāžu kompleksā “Rāmava” rosība nerimst arī ikdienā – vairāk nekā 20 uzņēmumi šeit ir iekārtojuši savas pārstāvniecības un tirdzniecības vietas, un vairums no tiem ir ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi.Bet bez sava tiešā darba Marģers Lūsis ir atvērts dažādām dzīves aktivitātēm – sportā, kultūrā, izglītībā un labdarībā.
Atbalstījis starptautisko bērnu un jauniešu folkloras festivālu “Pulkā eimu, pulkā teku”, Latvijas jauno stāstnieku konkursu “Teci, teci valodiņa”. Viņam lielu paldies par ilggadīgu darba ieguldījumu bērnu un jauniešu veloaktivitāšu veicināšanā un propagandā saka Rīgas tehniskās jaunrades centrs un Latviešu Sieviešu invalīdu asociācija “Aspazija”, kā arī tie daudzie studenti, kuriem ar Marģera Lūša atbalstu piešķirtas mācību stipendijas vai visās Latvijas augstskolās.
Mēdz teikt, parādi man māju un pagalmu, es pateikšu, kāds saimnieks esi, bet arī šajā jomā ar Lūša kungu viss ir vislabākajā kārtībā. To apliecina Ķekavas pagasta diplomi par sakoptāko lauku sētu un uzņēmumu.
Marģera Lūša darbu atzinīgi ir novērtējuši visi Latvijas Zemkopības ministri. Arī Ķekavas novads viņiem pievienojas un izsaka lielu pateicību par veiksmīgu sadarbību, ekonomisko aktivitāti un ieguldījumu novada attīstībā.
Vija Vasīte – Vosipa
Vija Vasīte – Vosipa ir cilvēks, kam ir augsts darba tikums, dzīvo strādājot. Un, kas darbu godā, par to arī darbs gādā. Mūsu senči zinājuši patieso dzīves gudrību – viss labais nāk strādājot, jo rokas klēpī saliktas maizi nepelna.
Bez darba tikuma Vijas kundze alkusi arī pēc izglītības. Pēc Pļavniekkalna sākumskolas Rīgas Raiņa vidusskola un tālāk Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija - zootehniķa specialitāte. Pēc akadēmijas beigšanas viss darba mūžs tiek veltīts kolhozam "Ķekava".
Kolhozs “Ķekava” ir Vijas kundzes vienīgā darba vieta visā viņas darba mūžā. Un viņai ir bijusi rūpe ne tikai par tiešajiem darba pienākumiem, bet arī par strādājošajiem – slaucējām un lopkopjiem. Šīs nav prestižākās profesijas ar lieliskiem darba apstākļiem, tāpēc Vijas kundze pielikusi visus spēkus, lai godā celtu šo cilvēku tik smago un vajadzīgo darbu.
Laiks skrienot darījis savu - vecie kolhoza biedri, klases biedri, mīļi novadnieki kļūst vecāki, slimo, aiziet citā saulē, un Vijas kundze tur rūpi arī par to. Neaizmirst apaļā jubilejā, nepamet vienu, kad slimība sien pie gultas un tāpat, kad jāpavada pēdējā ceļā. Vijas kundze ar lepnumu atzīst – manējie nav aizmirsti. Par to liecina arī tas, ka viņa vienkārši kopj tik daudzas kapu kopiņas, kuras tuvinieki ir aizmirsuši. It kā tik vienkārši, bet tik cilvēcīgi.
Vijas kundzei vēl šodien, esot jau cienījamos gados, ir gana daudz enerģijas un spēka, lai sauktu kopā savas paaudzes ļaudis, organizējot pasākumus un līdzdarbojoties Katlakalna klubiņā “Vecie draugi” . Vijas kundze joprojām ir Ķekavas novada senioru dvēsele, atbalsts, padomdevējs un bargs kritiķis, ja kāds nolaiž rokas.
Tāda ir Vijas kundze – nerimstoša, dāsna, savu un līdzcilvēku darba tikumu cienoša, godā paturoša un tālāk devēja. Vijas kundzes dzīves moto: Esi godīgs pret sevi! Tavs vārds – goda vārds un to jāprot turēt! Kopā ar viņu dzīve kļūst gaišāka un saproti, ka dzīvot tā ir atbildība. Tāds cilvēks ar savu darba mūžu un nerimstošu cilvēkmīlestību ir pelnījis, lai viņam izrāda godu.