Vidēji Eiropā viens iedzīvotājs gadā „saražo” aptuveni 360 kg atkritumu. Lai arī Latvija šajā ziņā ir vienā no labākajām pozīcijām ar 333 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā, tomēr šo statistiku būtiski pasliktina mazuļa ienākšana ģimenē – pirmajos dzīves gados bērni „saražo” pat 203 reizes vairāk atkritumu nekā pieaugušie, turklāt liela daļa šo atkritumu vidē nesadalās un glabāsies izgāztuvēs gadu gadiem. Kādēļ tā, un kā mēs varam šo atkritumu apjomu mazināt, lai mūsu bērniem un bērnu bērniem nebūtu jāslīkst pašiem savos mēslos?

 

 

 

Pētījumi Lielbritānijā liecina, ka vecāki, jau gaidot mazuli, iztērē vairāk nekā 1500 mārciņu dažādu preču iegādei. Turklāt liela daļa šo preču noder vien īsu laiku vai vispār nav svarīgas bērnu aprūpē. Kādēļ gan vecāki tik neapdomīgi šķērdē lielas naudas summas? Psihologi atbild, ka jaunie vecāki ir viegli ietekmējama patērētāju grupa, kam trūkst pieredzes, tāpēc, vēlot labu mazulim, reklāmas ietekmē bieži iegādājas lietas, bez kurām var iztikt.

 

 

 

Autiņbiksīšu vēsture ir krietni senāka, nekā varētu iedomāties, - jau pirms vairāk nekā tūkstoš gadu mātes bērniem darināja ko līdzīgu autiņiem no dzīvnieku ādām un lapām, lai pasargātu bērnu no mitruma. Tomēr ar autiņbiksītēm kā aktuālu problēmu atkritumu jomā saskaramies tikai kopš pagājušā gadsimta 60.-70.gadiem, kad uzvaras gājienu ASV sāka vienreizlietojamas autiņbiksītes. Tās, nenoliedzami, ir atvieglojušas bērna aprūpi, bet atkritumu apjoms, ko tādā veidā atstāj ikviens civilizētās pasaules mazulis ir grūti aptverams. Aprēķināts, ka ikviens zīdainis „saražo” vairāk nekā tonnu izlietoto autiņu, kas varbūt sadalīsies pēc 300-500 gadiem. Risinājumi šo atkritumu pārstrādē vēl arvien tiek meklēti, jo autiņbiksīšu sastāvs ir ļoti komplicēts un nepakļaujas vienkāršai atkritumu šķirošanai. Lai arī Eiropā vienreizlietojamās autiņbiksītes ir ne vairāk kā 2% no kopējā mājsaimniecību atkritumu apjoma, daudz būtiskāk, ka tos nav iespējams pārstrādāt vai kompostēt. Piemēram, Itālijā veiktā pētījumā atklāts, ka autiņbiksītes ir pat 15% no visām nepārstrādājamajiem mājsaimniecības atkritumiem, kas nonāk izgāztuvē. Tādēļ arvien aktīvāk izskan aicinājums izvēlēties citas alternatīvas, piemēram, biodegradējamos vai vairakkārt lietojamos autiņus.

 

 

Izvēloties bioloģiski sairstošus autiņus, jāievēro ražotāja norādes, jo daļa autiņu ir kompostējami kopā ar citiem mājsaimniecības organiskajiem atkritumiem, savukārt daļa nav kompostējami un tos vajadzētu šķirot. Nevajadzētu izlietoto autiņu ievietot plastikāta maisiņā, jo tad arī bioloģiski sairstoši autiņi nenonāk saskarē ar baktērijām un to sairšanas laiks pieaug. Liela daļa ekoloģisko autiņbiksīšu ražotāju atbildīgi izturas ne vien pret galaproduktu, bet arī ievēro videi saudzīgu ražošanas procesu. Uz šādu produktu iepakojuma visbiežāk atradīsiet tādus ekomarķējumus kā „Ziemeļvalstu gulbis”, kas ir Skandināvijas valstīs izplatīts ekomarķējums, vai „Zilo eņģeli”, kas ir Vācijas vides marķējums. Tomēr jārēķinās, ka tā sauktās „eko” autiņbiksītes ir mazliet dārgākas un ietaupīt naudu neizdosies.

 

 

 

Videi un ģimenes budžetam saudzīgāka alternatīva ir auduma autiņu lietošana. Lai arī aprēķini par aiztaupīto atkritumu apjomu atšķiras, vides speciālisti ir vienisprātis, ka auduma autiņu lietošanai ir būtiska nozīme piesārņojuma mazināšanā. Protams, vairakkārt lietojamajiem autiņiem ir nepieciešama mazgāšana, žāvēšana, un tas ietekmē citu resursu patēriņu. Tomēr, summējot visus par un pret, speciālisti atzīst, ka tas noteikti ir videi draudzīgāks risinājums ilgtermiņā. Turklāt auduma autiņi nenoliedzami ir arī mazāk kaitīgi mazulim, jo nesatur ķīmiskas vielas, kādas atrodamas standarta vienreizlietojamo autiņu sastāvā un var būtiski ietekmēt bērna veselību. Lai arī pirmreizējais ieguldījums ir lielāks, tomēr ilgtermiņā tas daudzkārt atmaksājas – līdz brīdim, kad mazulim autiņi vairs nav nepieciešami, iespējams ietaupīt pat vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt labas kvalitātes auduma autiņus iespējams nodot tālāk nākamajam lietotājam, tā aiztaupot izgāztuvei vēl kādu tonnu atkritumu.