Adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīves vidi ģimenē.
Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Laulātie adoptē bērnu kopīgi.
KĀ ADOPTĒT?
1. Persona, kura vēlas adoptēt, dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:
- pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
- laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
- dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
- izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves aprakstu;
- izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
2. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:
- pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
3. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem.
4. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu.
5. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības saņemt:
- uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes iestāde atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē;
- atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, kuru Labklājības ministrija piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā.
6. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs un pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Ja bāriņtiesa noskaidro, ka adopcija nav bērna interesēs, tad aprūpe adoptētāju ģimenē tiek pārtraukta.
7. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par adopciju, kuru piešķir Labklājības ministrija. Pabalsts un atlīdzības nepienākas adoptētājiem, kuri dzīvo Latvijā, bet viņiem nav pastāvīgas uzturēšanās atļauja, kā arī adoptētājiem, kuri dzīvo ārvalstīs. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Turpmāk adoptētājs saņem visus valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.
Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa 2 gadus pēc adopcijas apstiprināšanas novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.
JA ADOPTĒ OTRA LAULĀTĀ BĒRNU
Saskaņā ar Civillikuma 163.pantu, adoptējot sava laulātā bērnu, adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam un vismaz sešpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.
Persona - otrs laulātais, kura vēlas adoptēt, savas dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:
- pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
- laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
- dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
- izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves aprakstu;
- izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt:
- izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves aprakstu;
- izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), tad papildus minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu.
Adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
- otrs vecāks ir miris;
- otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;
- otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 169.panta trešo daļu, ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa.
Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:
- pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, to skaitā:
- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
Pēc minēto darbību veikšanas bāriņtiesa pieņems lēmumu, vai adopcija ir bērna interesēs.
Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
Divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa veic novērtēšanu par bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.
Ar adopcijas procesu saistītās tiesiskās attiecības Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Republikas Civillikuma 162.-176.pants un Ministru kabineta 2018.gada 30. oktobra noteikumi Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (stājas spēkā 08.11.2018.), Bāriņtiesu likuma 34.pants, 57.pants, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.pants.
PAR ADOPCIJU NO AIZBILDNĪBAS
Persona, kura vēlas adoptēt aizbildnībā esošo bērnu, savas dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:
- pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
- laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
- dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
- izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
- dzīves aprakstu;
- izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa:
- pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:
- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
Gadījumos, kad aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo, tad bāriņtiesa aizbildni atlaiž no aizbildņa pienākumu veikšanas un bērnam ieceļ citu aizbildni, saskaņā ar Civillikuma 167.pantu aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības.
Pēc minēto darbību veikšanas bāriņtiesa pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija bijušā aizbildņa ģimenē ir bērna interesēs.