Piektdien, 14.novembrī, plkst. 13.30 Melngalvju namā Valsts prezidents Andris Bērziņš apbalvoja konkursa „Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā” labāko darbu autorus, kurus žūrija izvēlējusies no iesūtītajām vairāk nekā 200 uzrunām.

Pasākuma laikā labāko darbu autoriem tika pasniegtas piemiņas veltes, bet trīs pirmo vietu ieguvējiem bija iespēja kopā ar Valsts prezidentu 18.novembrī valsts svētku koncertā teikt savu uzrunu visai Latvijai. Šogad savu uzrunu fragmentus no Nacionālā teātra skatuves būs iespēja teikt Rīgas valsts 2.ģimnāzijas 12.klases skolniekam Dāvim Burkam, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 9.klases skolniecei Andrai Baltiņai un Straupes pamatskolas 6.klases skolniekam Kārlim Robertam Rudzītim.

Radošos darbus vērtēja Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore, Dr.sc.pol. Daina Bāra, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas docents, Dr.sc.pol Ivars Ijabs, Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes docente, Dr.sc.pol. Ieva Bērziņa un Latvijas televīzijas raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" vadītājs Valters Frīdenbergs.

Annijas Puntes darbs

Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā

Labvakar visiem tiem, kas svin mūsu Latvijai - 96!

Šajā mirklī es esmu ļoti laimīga, skatoties uz jums: uz stipro, lepno, drošo un arī bezgala skaisto Latviju. Drīz būs pagājis šis notikumiem bagātais gads. Tajā ir pavadīti kā svētki, tā arī senu tradīciju - Līgo vakaru, Jāņu dienas, Lieldienas un Mārtiņu – godināšana un spraigas darba dienas. Šīs latviskās paražas ir saikne ar Latvijas pagātnes krāšņajiem notikumiem. Nupat Latvijas tauta - mēs visi kopā - izdarījām savu izvēli un piedalījāmies 12. Saeimas vēlēšanās. Es ceru, ka uzvarējušās partijas pildīs savus solījumus un pierādīs, ka Latvija var vēl un vēl vairāk.

Pirms deviņdesmit sešiem gadiem 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Toreiz tas likās tikpat kā nereāli, jo mēs bijām un esam maza valsts, bet stipra ir mūsu paruna:”Mazs cinītis gāž lielu vezumu.”

Šogad mums ir bijis bagāts darba un notikumu vezums. Pasaules Koru olimpiādē mūsu balsis bija līdzvērtīgas citām, un visa Rīga skanēja krāšņās pasaules valodu dziesmās. Latvijas Nacionālās bibliotēkas - mūsu Gaismas pils - atklāšana kopā ar garo grāmatu ceļu jeb Grāmatu ķēdi. Galu galā Rīga 2014. gadā ir Eiropas Kultūras galvaspilsēta.

Ir zināms – tirgus, lai arī plašs cilvēku pulcēšanās lauks, tomēr ir ne tā cēlākā vieta. Mēs to pratām pārveidot par mākslas darbu. Tieši tas raksturo Latvijas ļaudis – pietāte pret visu un radošums visā.

Latvijā, protams, ir  ļoti daudz talantīgu cilvēku gan mūzikā, gan literatūrā, gan sportā un zinātnē. Viņi liek mirdzēt pasaulē Latvijas vārdam. Vēlos pateikties tiem sportistiem, kuri piedalījās Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Liels prieks man un mums visiem ir par mūsu jaunajiem censoņiem, kuri startēja Ķīnā Jaunatnes olimpiādē. Viņi atveda mājās trīs medaļas! Prieks arī par tiem, kuri startēja ar labiem panākumiem un viņu gūto lielo pieredzi!

Es esmu lepna par savu draudzeni Ketiju Birzuli, kura ar savu čaklumu, pacietību, gribasspēku un smagu darbu vairākos braucienos finišēja priekšā ļoti stiprām konkurentēm, un ar katru dienu viņai veicās arvien labāk. Kāpēc es to saku? Šī jaunā paaudze ir kā jauns stāvs mājai. Tā mēs turpinām iesākto un mēģinām atkal ko jaunu. Mēs augam.

Mēs nedrīkstam sevi nenovērtēt. Mēs nedrīkstam pazaudēt mūsu zeltu. Zelts esam mēs paši - gan tie, kas dzīvo Latvijā, gan tie, kuri ir izkaisīti kā mazi briljantiņi visās pasaules daļās. Viņi arī mirdz.

Laiks, kurā dzīvojam, ir visai skarbs. Esam tādu ne reizi vien jau pārlaiduši. Lai kā tas censtos mūs pārbaudīt,  lai rēķinās, ka mēs esam akmens cieta tauta. Mēs esam vienota tauta. Mūs nesaskaldīt un nesašķelt.

Šodien ir Latvijas Dzimšanas diena. Es no visas sirds vēlu Tev, mana Latvija un viņas ļaudis,  daudz laimes Dzimšanas dienā! Sirds siltuma pilnu 18. Novembri!

Dievs, svētī Latviju!