Sāk Ķekavas izvērtēšanu piemērotībai darbam ar jaunatni ielās

17. – 23. janvārī, pārstāvot Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centru, jaunatnes lietu speciāliste Santa Auziņa – Stucere devās uz jaunatnes darbinieku apmācību kursu “Improving youth work across Europe: sharing detached youth work practices” (tulk. "Darba ar jaunatni uzlabošana Eiropā: pieredzes apmaiņa par darbu ar jaunatni ielās"), kas notika projektu programmas Erasmus+ ietvaros. Apmācības norisinājās Daugirdiškē, Lietuvā un tās organizēja Lietuvas organizācija “Politikos tyrimų ir analizės institutas”.

 

Šī apmācību kursa laikā ikvienam no dalībniekiem bija iespēja attīstīt savas kompetences darbam ar jaunatni ielās, dalīties pieredzē un apgūt jaunas metodes darbam ar neaktīvajiem jauniešiem.

 

Valsts līmenī darbu ar jaunatni nosaka Jaunatnes likums un valsts jaunatnes politikas plānošanas dokumenti. Ir definēts, ka - “jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.”

 

Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, kādēļ būtu jāveic darbs ar jaunatni? Atbildi uz šo jautājumu ikvienam no projekta dalībniekiem palīdzēja gūt darba ar jaunatni eksperts no Norvēģijas, Pål Isdahl Solberg:

“Mūsdienu sabiedrībā jauniešiem tiek piedāvāts milzum daudz iespēju. Mums kā jaunatnes darbiniekiem ir jāpalīdz jauniešiem šajā informācijas un iespēju gūzmā orientēties. Mēs runājam par jauniešu konkurētspēju un ātrāku iekļaušanos darba tirgū. Tas nav iespējams, tikai un vienīgi apgūstot teorētiskas zināšanas. Būtiskas ir tieši prasmes un vērtības, kas visveiksmīgāk ir apgūstamas tieši neformālās izglītības ceļā, kur būtiskākie spēlētāji ir jaunatnes darbinieki.

Jaunieši, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ir ierobežoti lēmumu pieņemšanā – viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Ja mēs esam viņus ierobežojuši, tad mums arī ir jāuzņemas atbildība par viņu labklājību. Darbs ar jaunatni meklē iespējas sekmēt ikviena jaunieša līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Bez šī darba sabiedrībai nav tiesību gaidīt pēkšņu jaunieša līdzdalību līdz ar astoņpadsmito dzimšanas dienas sasniegšanu.”

 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Jaunatnes politikas valsts programmu 2015. gadam par vienu no vissvarīgākajiem mērķiem ir izvirzīts uzlabot sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu dzīves kvalitāti, sekmēt viņu līdzdalību sabiedriskajos procesos un nodrošināt iespējas iekļūt darba tirgū, pilnveidojot sociālās prasmes, kā arī nostiprinot veselīgā un aktīvā dzīves veida paradumus.

 

“Improving youth work across Europe: sharing detached youth work practices” apmācību kurss sniedza padziļinātu izpratni par attālināto darbu ar jaunatni ielās, kas vistiešākajā mērā nozīmē, ka jaunatnes darbinieki tiekas un strādā ar jauniešiem tieši tajā vietā, kur viņi atrodas/pulcējas. Šādas sadarbības mērķis ir radīt padziļinātu izpratni par attiecīgajā teritorijā notiekošo, veicināt savstarpēju sapratni un toleranci jauniešu un visu apkārtējo starpā, veicot skaidrojošo darbu par jaunatnes iespējām un sekmēt jauniešu iekļaušanu vietējā sabiedrībā, tādā veidā radot drošu vidi visiem teritorijā dzīvojošajiem, kā arī dot iespēju jauniešiem tikt uzklausītiem izzinot viņu potenciālu.

 

Apmācību laikā daudz tika runāts, pētīts un strādāts darba grupās pie attieksmes jautājumiem, principiem, prasmēm un vajadzībām kādas ir nepieciešamas ielu jaunatnes darbiniekiem. Savukārt praktiskajā daļā projekta dalībnieki tika apmācīti, kā reālā vidē, šajā gadījumā Viļņas ielās, veikt teritorijas apsekošanu un kā vislabāk un efektīvāk fiksēt reālo situācju.

 

Šīs darba metodes pamatuzdevums ir apzināt un izpētīt konkrētu, izvēlētu apvidu, kurā sākotnējie tiek veikta teritorijas apsekošana (mapping) . Šādu apsekošanu sākotnēji veic 5-6  reizes, lai uzskaitītu vietas un aptuveno jauniešu vecumu, novērtētu teritorijas bīstamību. To laikā tiek veiktas pārrunas ar apkārtējiem (iedzīvotājiem, tuvumā strādājošajiem – pārdevējiem, sētniekiem, u.c.), kas ikdienā atrodas šo jauniešu/jauniešu grupas tuvumā vai ietekmē, lai noskaidrotu viņu ieradumus un apkārtējo attieksmi, kas turpmākajā darba gaitā palīdzēs definēt vajadzības un problēmas.

6. februārī, sadarbojoties Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra Jaunatnes lietu speciālistei Santai Auziņai - Stucerei ar Bauskas Jaunatnes lietu speciālistu – Renāru Manuilovu un Viesītes jaunatnes lietu speciālisti - Lauru Liepiņu, Ķekavas ciemā notika pirmā šāda veida teritorijas apsekošana. Šīs sadarbības ietvaros otrā teritorijas izpēte notika 9. februārī Bauskā, vairāk informācijas par to: http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/veic-bauskas-pilsetas-kartesanu-124619

 

Taču, lai iegūtu visaptverošu informāciju, kā jau iepriekš tika minēts, šāda apsekošana jāveic vēl vismaz 4-5 reizes, vienā un tajā pašā teritorijā dažādos dienas laikos.

 

Kad teritorijas apsekošana ir pabeigta, tālākais jaunatnes darbinieku uzdevums ir veidot saikni ar izvēlēto jaunieti/jauniešu grupu.

 

Kādā veidā jaunatnes darbinieki drīkst ”iedarboties” uz jaunieti!?

      

  • Palīdzēt jaunietim ieraudzīt iespēju perspektīvu, lai mainītu uztveri par apkārt notiekošo.
  • Piedāvāt jauniešiem idejas kā uzlabot savu vidi un attiecības ar apkārtējiem.
  • Radīt vēlmi iepazīt tuvāk apkārtni, kurā dzīvo.
  • Dot jauniešiem iespēju izvēlēties kādos pasākumos un aktivitātes iesaistīties turpmāk.
  • Sadarboties ar jaunatnes darbinieku vai nesadarboties, tā ir jaunieša/-u brīva izvēle un jaunatnes darbiniekam tā ir jārespektē, lai kāda tā arī būtu.

 

Darbs ar jaunatni ielās ir patiesi drosmīgs izaicinājums ikvienam jaunatnes darbiniekam, kas vēlas radīt jauniešiem drošu vidi savā pašvaldībā.

 

Tā būtiskākie ieguvumi:

 

  • sniedz visaptverošu skatījumu par situāciju konkrētā teritorijā,
  • ļauj maksimāli pietuvoties reālajai situācijai,
  • tiek radīta iespēja apzināt ikviena jaunieša potenciālu,
  • tiek attīstīta labvēlīga vide dažādu paaudžu sadarbībai,
  • tiek radīts labvēlīgs pamats izpratnei par darbu ar jaunatni un jaunatni kopumā.

Jaunatnes iniciatīvu centrs 

12.02.2015.

  Drukāt